Ar interesi vēroju, kādus sveicienus savām māmuļām un vecmāmuļām sūta mazāki un lielāki “LNT” “Mīlestības pieturas” dalībnieki.
Ar interesi vēroju, kādus sveicienus savām māmuļām un vecmāmuļām sūta mazāki un lielāki “LNT” “Mīlestības pieturas” dalībnieki. Katrā šajā sveicienā ir izteiktas dziļas un patiesas jūtas, lai arī viens ir pateikts ļoti klusi un nopietni, cits – draiski un nebēdnīgi.
Kāds būtu mans sveiciens māmiņai, ja tas būtu jāizsaka skaļi visas Latvijas priekšā? Te nu es saprotu, ka laikam nevarētu savas jūtas paust skaļi. Mana māmiņa man, protams, ir vismīļākā, vislabākā, visjaukākā, vis, vis, vis… To zinu es, un to zina arī viņa. Tāpēc es labāk izvēlos vienkārši pieglausties viņai pie pleca un klusi teikt: “Mammucīt, cik labi, ka tu man esi! Kaut vienmēr būtu tā!” Viņa man ir bijusi līdzās no mana piedzimšanas brīža un būs kopā ar mani arī turpmāk, viņa ir mans sargeņģelis. Viņa ir slaucījusi asaras, kad man tās ir birušas pār vaigiem kā pupas, viņa ir priecājusies, kad manās acīs dzirkstījis prieks, viņa vienmēr ir centusies palīdzēt, kad man ir bijis vajadzīgs atbalsts, un vienmēr vēlējusies, lai es esmu vislaimīgākā visā pasaulē. Un es zinu, ka tā tas būs vienmēr, jo es esmu viņas mīļā meitiņa.
Mātes diena ir īpaši svētki. Arī es savai māmiņai šajā dienā nesīšu ziedu pušķi un teikšu pašus mīļākos un jaukākos vārdus, kam ikdienā pietrūkst laika. Šajā dienā centīšos būt arī īpaši uzmanīga pret viņu un mēģināšu likt justies viņai laimīgai. Lai arī apzinos, ka nekad nespēšu pilnībā atmaksāt viņas labos darbus, rūpes un mīlestību, šī būs kaut neliela pateicība.
Es ļoti gribētu, lai Mātes dienā visas pasaules mammas sajustos mīlētas un vajadzīgas, lai šī būtu tā diena, kad bērni atcerētos apciemot un apsveikt savas mīļos sargeņģeļus vai arī vismaz domās pakavētos atmiņās un klusībā izteiktu pateicību mammai, ja to vairs nav iespējams teikt skaļi.
