Kad jau pieklusušas debates par Kārķu dīķī iekritušo meteorīta atlūzu, sarunā ar Mālupes atpūtas vietas “Bitītes” īpašnieku Juri Lasi atklājās, ka uz viņa zivju dīķu ledus šādi “meteorītu” veidojumi esot pat vairāki.
Kad jau pieklusušas debates par Kārķu dīķī iekritušo meteorīta atlūzu, kas izveidojusi ledū apaļas formas caurumu ar vairākiem stariem, sarunā ar Mālupes atpūtas vietas “Bitītes” īpašnieku Juri Lasi atklājās, ka uz viņa zivju dīķu ledus šādi “meteorītu” veidojumi esot pat vairāki.
Diemžēl uz ledus bija sasnidzis sniegs, tāpēc fotografēšana bija nokavēta. J.Lasis ir pārliecināts, ka šādi veidojumi ledū rodas, nosacīti siltajiem pazemes ūdeņiem izplūstot no dīķa dibena šaurā strūklā. Tā ledū izkausē apaļu caurumu, kādu nevar radīt mehāniski. Turklāt tieši strūkla rada starveidīgās plaisas, jo siltais ūdens, atsitoties pret ledu, izplūst uz sāniem un veido plaisas vietās, kur ledus struktūra ir vājāka.
Madonas reģionālās vides pārvaldes Alūksnes daļas vadītājam Aldim Verneram nav gadījies vērot šādu ainu, tomēr viņš pieļauj, ka dīķī var būt avoti. “Avota ūdens ir siltāks apmēram par 4 līdz 6 grādiem, tāpēc no apakšas kausē ledu. Tad var veidoties vaļēji lāsmeņi,” saka A.Verners. Anomālo parādību izpētes centra “Ufolats” pārstāvji atzīst, ka pēc neparasto āliņģu izpētes rodas šaubas, ka tos radījuši meteorīti. Tiek atzīts, ka tik plašā teritorijā nevarētu nolīt meteorītu lietus, neskarot nevienu ēku un cilvēku, bet trāpot tikai dīķos. Speciālisti uzskata, ka vainojams arī siltais un lietainais ziemas sākums. Tad zeme piesūcās ar ūdeni. Tās virskārtai sasalstot, ūdens meklēja vietas ar mazāku pretestību, kur izplūst.
