Melnie pipari nepieciešami katrā virtuvē, jo tos var pievienot gandrīz visiem ēdieniem, vēlams, gatavošanas beigās.
Melnie pipari nepieciešami katrā virtuvē, jo tos var pievienot gandrīz visiem ēdieniem, vēlams, gatavošanas beigās.
Melnie pipari izceļ jebkura ēdiena, pat saldo ēdienu, garšu. Pielietojuma iespējas pipariem ir ļoti plašas – bifšteks un zivs, mērces, ēdieni no dārzeņiem, cepta gaļa, grilēta gaļa, maltā gaļa, aknu ēdieni, nieres, medījums, zupas, buljoni, mērces salātiem, sēnes, picas, pasta ar sieru, risoto, augļi un dārzeņi (piemēram, zemenes), saldie ēdieni (piemēram, saldējums).
Kvalitāte
Melnie pipari ir pieejami veselā, drupinātā vai maltā veidā. Vissvaigāko garšu var iegūt, veselus piparu graudus samaļot tieši pirms pievienošanas ēdienam. Turklāt, izvēloties veselus piparus, būs iespējams izvairīties no viltojumiem, jo maltā veidā pipari bieži tiek jaukti ar citām garšvielām. Kvalitatīvi pipari ir smagi un bez piejaukumiem.
Iegādājoties veselus vai maltus melnos piparus, uzmanība jāpievērš piparu krāsai. Kvalitatīvi malti melnie pipari ir nevis melni, bet gaiši. Tas tāpēc, ka garša piemīt pipara kodolam, kurš ir piesātināts ar ēteriskajām eļļām . Jo pipari tumšāki, jo vairāk tajos ir samaltu piparu čaulu (tātad tikuši malti sīki, nenobrieduši vai pat tukši piparu apvalki – sēnalas). Jo tumšāki pipari, jo vairāk to būs jāpievieno, lai panāktu vajadzīgo garšu. Pērkot jebkuras garšvielas, tai skaitā arī piparus, uzmanīgi jānovērtē arī iepakojums. Tam ir jābūt gaisa necaurlaidīgam, hermētiski slēgtam, lai maksimāli saglabātu visas aromātvielas. Visekskluzīvākais produkts piparu plauktā šobrīd ir “Santa Maria Tellicherry” lielgraudu melnie pipari stikla garšvielu dzirnaviņās.
Melnie pipari ir jāuzglabā cieši noslēgtā stikla traukā vēsā, tumšā un sausā vietā. Veselos melnos piparus var uzglabāt maksimāli 5 gadus. Samaltā veidā piparu aromāts saglabāsies apmēram 3 mēnešus. “Santa Maria” maltu melno piparu derīguma termiņš ir 3 gadi. Piparus var uzglabāt arī saldētā veidā.
Vēsture
Pipari saglabā savu garšu un smaržu gadiem ilgi, tāpēc jau izsenis ir bijuši zelta vērtē. Senajā Grieķijā un Romā nodokļi, nodevas, zemes rente un citi maksājumi tika iekasēti piparos. Tie tika svērti kā zelts un lietoti naudas vietā. 410. gadā p.m.ē., kad tika ieņemta Roma, kā izpirkuma maksa tika prasītas 3000 mārciņas melno piparu. Antīkās Romas krituma laikā iebrūkošajiem barbariem kā godalgas tika dalīti melnie pipari. Viduslaikos bagātība tika mērīta pēc melnajiem pipariem. 1101.gadā pēc Palestīnas zemju iekarošanas varonīgajiem Dženovas karavīriem tika iedalīts pa 2 mārciņām melno piparu. Viduslaikos Venēcijas un Dženovas tirgotāji bija galvenie piparu izplatītāji, kam praktiski piederēja melno piparu tirdzniecības monopols. Vajadzība pēc melnajiem pipariem rosināja spāņu ceļotājus uz jauniem atklājumiem un tirdzniecības veicināšanu 15. gadsimtā. Melno piparu vērtība slēpās ne tikai garšas īpašībās, bet arī to spējā izcelt ēdiena svaigumu, kas bija jo īpaši nozīmīgi laikos, kad ēdiena uzglabāšana bija kritiska.
