Alūksnes rajona medību formējumu vadītājiem notikusi jau par tradīciju kļuvusī sanāksme, kurā pārrunā pagājušās medību sezonas veiksmes un neveiksmes, kā arī uzzina par dzīvnieku uzskaiti un limitiem jaunajā sezonā.
Alūksnes rajona medību formējumu vadītājiem notikusi jau par tradīciju kļuvusī sanāksme, kurā pārrunā pagājušās medību sezonas veiksmes un neveiksmes, kā arī uzzina par dzīvnieku uzskaiti un limitiem jaunajā sezonā.
“Pagājusī sezona, protams, ir dažādi vērtējama gan atsevišķiem medību formējumiem, gan medniekiem. Vieniem tā liekas labāka, citiem – sliktāka. Kopējie dati liecina, ka dzīvnieku medīšanas limiti nav izpildīti. 2006.gadā tika nomedīts 81 % aļņu, 51 % staltbriežu, 71 % stirnu, 59 % mežacūku un 48 % bebru no atļautā skaita. Ekonomiskā situācija ir tāda, ka daudzi mednieki nemedī, jo tas ir dārgs vaļasprieks,” vērtē Ziemeļaustrumu virsmežniecības medību un uguns apsardzības dienesta vadītājs Laimonis Kļaviņš.
Šajā sezonā aļņu un staltbriežu limits ir tāds pats kā pagājušajā sezonā, bet meža cūkas un stirnas var medīt divtik. L.Kļaviņš atzīst, ka galvenais nav nomedīt tik daudz zvēru, cik atļauj limits. Tas ir maksimāli pieļaujamais medījamo dzīvnieku skaits, bet nav obligāti jāsasniedz. Mednieki paši izvēlas, cik medīt un cik atstāt. “Tiesa, medniekiem ir jāatceras, ka viņi saimnieko mežā. Tas nozīmē, ka zvēru mežā nedrīkstētu būt mazāk vai vairāk par pieļaujamo skaitu. Pārāk maz dzīvnieku draud ar populācijas izzušanu, turpretim to pārlieku liela savairošanās var radīt postījumus, kā arī slimību izplatību,” skaidro L.Kļaviņš. Viņš secina, ka mednieki grēkojuši attiecībā pret stirnu medībām. Maz medītas stirnu kazas un kazlēni, tāpēc šo dzīvnieku skaits ir strauji palielinājies. Arī meža cūku šogad ir krietni vairāk, tāpēc to medību limits ir dubultots.
Vēl mazāk medī bebrus, tāpēc situācija ir bēdīga. Šos dzīvniekus nomedī pat mazāk nekā pusi no pieļaujamā skaita. Bebri savairojušies un nodarījuši lielus postījumus. Nokalst gan valsts, gan privāto īpašnieku mežaudzes, kuras applūdinājuši bebri. “Medību tāpat kā jebkurā citā saimniecībā nav tikai saules puse, ir arī ēnas puse. Tas nozīmē, ka medniekiem, kuri medī citus zvērus šajās teritorijās, ir jāuzņemas atbildība. Lai arī bebru medības nav ekonomiski izdevīgas, ir jāuzņemas saistības pret dabu,” norāda L.Kļaviņš. Nav jau tā, ka atsevišķi medību kolektīvi nemaz nemedī bebrus, tomēr nepietiek, ja no 100 nomedī tikai 10.
