Saeima pieņēmusi nākamā gada valsts budžetu, kas ietekmēs katra iedzīvotāja ienākumus un izdevumus. Būtiskākās izmaiņas skars darba ņēmējus, kuru minimālās algas pieaugs par 10 eiro – no 360 līdz 370 eiro mēnesī, kā arī atvieglojums par apgādībā esošu personu palielināsies par 10 eiro – no 165 līdz 175 eiro mēnesī. Nākamgad lielāks akcīzes nodoklis būs benzīnam un dīzeļdegvielai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai, ar pievienotās vērtības nodokli būs aplikti namu pārvaldīšanas izdevumi.
Paēdušais neēdušo nesaprot
Sigita Jakobsone, trīs bērnu māmiņa
Būtiskākās izmaiņas budžetā skars visus iedzīvotājus, it sevišķi vidusslāni. Tas nozīmē, ka ietekmēs ienākumus un izdevumus tiem cilvēkiem, kuri strādā skolās, medicīnas iestādēs, veikalos. Manuprāt, traģiskākais, ko var izdarīt šādā laikā, palielināt algas Saeimas deputātiem un ministriem, kuri jau tā ir pārtikuši. Mēs saprotam, ka ir nepieciešams lielāks finansējums ārējai un iekšējai drošībai. Taču situācijā, kad nebūs bērnudārzu audzinātāju, nebūs arī, kas pieskata bērnus karavīriem. Ar bērnu uz pleciem viņi nedosies aizsargāt valsti. Savukārt mediķu trūkums liegs palīdzību tiem, kuri būs ievainoti vai guvuši smagas traumas. Nākamā gada perspektīvas nav iepriecinošas tiem, kas strādā un cenšas godīgi nopelnīt. Ar bažām gaidu janvāri, kad redzēsim, kas būs kļuvis dārgāks. Degvielai palielināsies akcīzes nodoklis, tātad būs arī lielāka cena. Nekur izbraukt pat pa Latviju nevarēsim.
Diferencētais neapliekamais minimums paredz, ka mazo algu saņēmēji saņems mazliet vairāk, bet lielāku ienākumu guvēji – nedaudz mazāk. Turklāt tikai reizi gadā pārmaksāto nodokļu daļu varēs saņemt tie, kuri iesniegs ienākumu deklarāciju. Protams, ir cilvēki, kas rūpīgi krāj čekus un iesniedz deklarāciju. Taču liela daļa pat nezina par šādu iespēju. Šī nav pirmā reize, kad valsts ietaupa uz cilvēku nezināšanas rēķina. Mani sakaitināja ierosme piemērot kultūras pasākumu biļetēm PVN. Jau tagad ģimenei ir sarežģīti aiziet uz teātri vai koncertu, tāpēc labi, ka pagaidām tas netiks piemērots. Ja valsts budžetā ir tik kritiska situācija, tad nešaujam salūtus un netērējam līdzekļus mazāk nepieciešamām lietām. Bet ir tāda sajūta, ka tiek darīts viss, lai iedzīvotāji izbrauktu no valsts. Taču latvieši paliek, lai arī kādus apstākļus viņiem rada. ◆
Trūkst politiskas drosmes
Modris Lazdekalns, uzņēmējs, Alūksnes novada domes deputāts
Protams, sabiedrības lielākā daļa nav apmierināta ar budžetu. Tā ir normāla parādība visos laikos un visās valstīs. Manuprāt, šis budžets nav ne labāks, ne sliktāks par iepriekšējiem. Pozitīvi ir tas, ka palielināts finansējums mūsu drošībai. Taču ar veselības un izglītības nozari nav tikts galā veiksmīgi. Šajās nozarēs droši vien gaidāmi grozījumi, iespējams, jau ar janvāra pirmajām dienām. Nav bijusi arī politiska drosme pieņemt nepopulārus lēmumus uzņēmēju interesēs, tāpēc par izaugsmes un attīstības budžetu to nevar dēvēt.
Iedzīvotāji nevar būt apmierināti, jo solītās izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī, samazinot to par 1 procentu, nav notikušas. Visiem tiks piemērots nevis vienāds ar nodokli neapliekamais minimums, bet gan diferencētais neapliekamais minimums. Domāju, ka pēc gada valsts budžetā būs sadaļa – neparedzēti ienākumi, jo daudzi minimālo algu saņēmēji droši vien nav draugos ar internetu un datorprasmēm. Diez vai viņi ar deklarāciju pieprasījumiem vērsīsies Valsts ieņēmumu dienestā. Manuprāt, nav korekti, ka valsts šādā veidā iegūst bezprocentu kredītu vismaz 100 līdz 120 miljonu eiro gadā. Noteikti nav patīkams arī pievienotās vērtības nodoklis namu pārvaldīšanas izdevumiem.
Raugoties no uzņēmuma viedokļa, jāatzīst – neviens nodokļa palielinājums sajūsmu neraisa. Nevaru pozitīvi vērtēt, ka iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme netika samazināta. Ja tas būtu noteikts 22 procenti, kā bija paredzēts, tad uzņēmums vairāk naudas varētu paredzēt attīstībai, zinot, ka arī strādnieki saņems nedaudz vairāk. ◆
Vajag palielināt neapliekamo minimumu
Gundega Sauškina, SIA „Very Berry” īpašniece
Neesmu īpaši interesējusies par valsts budžetu. Tas, ka palielināta minimālā alga, mūsu uzņēmumu neietekmē, jo strādājošajiem tāpat maksājam vairāk. Domāju, ka ir maz uzņēmēju, kuri maksā minimālo algu. Vai šo algas pielikumu “apēdīs” namu pārvaldīšanas izdevumu PVN un akcīzes nodokļa kāpums degvielai, grūti spriest. Lauksaimniecības produktu cenas tam nevajadzētu ietekmēt, jo lauksaimnieki iegādājas bezakcīzes degvielu. Nabadzīgākajām pašvaldībām minmālās algas pieaugums būs slogs, jo vairāk būs jāmaksā gan algās, gan nodokļos. Labāk vajadzēja palielināt neapliekamo minimumu, tad cilvēki vairāk saņemtu uz rokas un darba devēji, kas ir nodokļu maksātāji, izietu no pelēkās zonas. Tā vietā ir noteikts gada diferencētais neapliekamais minimums, kura apmērs būs atkarīgs no maksātāja ar nodokli apliekamo ienākumu apjoma. Minimālais mēneša neapliekamais minimums paliek līdzšinējais – 75 eiro, bet ar zemākām algām (līdz 380 eiro) – 100 eiro mēnesī.
Manuprāt, neapliekamajam minumam vajadzētu būt tādam, kāds ir iztikas minimums. Tad minimālās algas vispār nevajadzētu aplikt ar nodokli. Kas saņem krietni vairāk, tiem varētu piemērot progresīvo nodokli, kāds ir daudzās pasaules valstīs. ◆
