Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus noteikumos, kas nosaka latviešu valodas eksāmenu kārtošanas kārtību pilsonības ieguvējiem.
Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus noteikumos, kas nosaka latviešu valodas eksāmenu kārtošanas kārtību pilsonības ieguvējiem. Tie neattieksies uz personām, kuras kārtojušas centralizēto latviešu valodas un literatūras eksāmenu pirms noteikumu stāšanās spēkā.
Paredzēts, ka, apliecinot Pilsonības likumā noteikto valsts valodas prasmes pārbaudes nokārtošanu centralizētajā latviešu valodas un literatūras eksāmenā pamatizglītības vai vidējās izglītības iestādē, iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijas izsniegtu sertifikātu ar latviešu valodas prasmes vērtējumu atbilstoši A,B vai C līmenim. Personu, kuras nokārtojušas eksāmenu atbilstoši D līmenim, latviešu valodas prasme neatbilst prasībām, kas izvirzītas naturalizācijas pretendentiem. Šie grozījumi neattiecas uz tiem, kuri kārtojuši centralizēto eksāmenu pirms noteikumu stāšanās spēkā.
Noteikumos paplašināts to gadījumu loks, kad naturalizācijas iesnieguma izskatīšana tiek izbeigta. Lēmums par to tiks pieņemts, ja pilsonības pretendents trīs reizes nenokārtos valsts valodas prasmes vai zināšanu pārbaudi. Ar šādu normu paredzēts izvairīties no gadījumiem, kad ļaunprātīgi izmanto doto iespēju kārtot pārbaudes neierobežotu skaitā. Ja pretendents neieradīsies uz valsts valodas prasmes vai zināšanu pārbaudi un divu mēnešu laikā neiesniegs dokumentus par neierašanos attaisnojošu iemeslu dēļ, tad tas būs pamats izbeigt naturalizācijas iesnieguma izskatīšanu. Speciālisti uzskata, ka grozījumi liks pretendentiem izturēties ar lielāku atbildību gan pret pārbaudi, gan pret pilsonības iegūšanu kopumā.
Noteikumos par latviešu valodas prasmes un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi veiktas izmaiņas, kuras nosaka minimālo termiņu, kādā var atkārtoti kārtot šos pārbaudījumus. Ja pretendents nenokārto pārbaudi vai atsakās atbildēt, viņš latviešu valodas pārbaudi atkārtoti otro un trešo reizi var kārtot ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem no iepriekšējās pārbaudes reizes, bet zināšanu pārbaudi atkārtoti otro un trešo reizi – ne agrāk kā pēc trim mēnešiem no iepriekšējās pārbaudes reizes.
Grozījumos paredzēts atbrīvot no pārbaudēm I grupas invalīdus ar totālo afāziju, I un II grupas invalīdus ar progresējošu psihisko saslimšanu un III grupas invalīdus ar abpusēju kurlumu vai kurlmēmumu. Personām, kam noteikta invaliditāte ar abpusēju kurlumu vai kurlmēmumu, ir traucēta valodas uztvere, tāpēc svešvalodu, arī latviešu valodu, apgūt ir sarežģīti vai pat neiespējami. Tomēr nespēja nokārtot pārbaudes veselības traucējumu dēļ nedrīkst būt par iemeslu, lai būtu liegtas tiesības iegūt pilsonību.
