Lai gan laika apstākļi līdz šim
mūs neiepriecina ar ziemai raksturīgo sniegoto ainavu, liedzot
baudīt tradicionālo ziemas atpūtu – slēpošanu un slidošanu -,
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina atpūsties dabā,
izmantojot pastaigām un pārgājieniem izveidoto infrastruktūru.
Tā kā lapu koki ir kaili un zemi
nesedz bieza sniega kārta, šobrīd īpaši piemēroti un ieteicami
ir maršruti, kas ļauj apskatīt un izbaudīt Latvijas reljefa
ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos objektus – iežu
atsegumus jeb klintis, dižakmeņus, alas, avotus, ūdenskritumus un
citus.
Lai starpsvētku un svētku
brīvdienās atvieglotu aktīvās atpūtas plānošanu, Dabas
aizsardzības speciālisti ir apkopojuši šobrīd īpaši vērtīgos
un ieteicamos maršrutus.
Vidzemē
Sigulda apkārtne
Nekur citur mūsu
zemē vienkopus
nav tik daudz krauju, gravu, strautu,
smilšakmens un dolomītu klinšu un alu kā Gaujas
senielejā un
tās pieteku krastos, tāpēc šajā sezonā dabas mīļotāji
aicināti baudīt Gaujas senlejas unikālās dabas vērtības Siguldā
un tās apkārtnē, izmantojot nesen atjaunoto infrastruktūru un
labiekārtotos atpūtas punktus maršrutos:
-
Sateseles pilskalns – Pētera
ala – Raganu katls – Ūdens tūristu apmetne “Vējupe” –
Kraukļu aiza – Sateseles kanjons – Sateseles pilskalns. -
Viesu nams “Brūveri” –
Velnalas klintis – Piķenes krauja – Mazā velnala – Balonu pļava
– Krimuldas muiža – Vigvams – Viesu nams “Brūveri”.
Sietiņiezis
Tikai nepilnas stundas garumā
iespējams apskatīt un izstaigāt lielāko baltā smilšakmens
atsegumu visā Baltijā – Sietiņiezi. Te pagājušajā gadā DAP
atjaunojusi kāpnes, takas un atpūtas vietas. Iespējams iekurināt
ugunskuru un pie tā pasildīties vai ieturēt maltīti. Gauja
jebkurā gadalaikā ar savu nepārtraukto tecējumu priecē
apmeklētāju acis un sirdi, un apkārt esošais priežu mežs ļauj
ieelpot tīru un svaigu gaisu.
Drusku pilskalna dabas taka ar skatu
torni
Dabas taka sākas Kornetos (Alūksnes
novada Veclaicenes pagasts) pie pagasta pārvaldes ēkas. Pēc
apmēram 600 m, Dzērves kalnā atrodas 27 m augsts skatu tornis, no
kura paveras skats uz Alūksnes augstieni Latvijā un Hānjas
augstieni Igaunijā, tai skaitā uz Igaunijas augstāko virsotni
Munameģi (318 m v.j.l.), kā arī uz vairākiem Kornetu-Peļļu
gravas ezeriem. Tad taka pa meža ceļu gar Pilskalna ezeru ved uz
Drusku pilskalnu, taču lai tajā uzkāptu, ir jāpārvar stāva
nogāze, jo Drusku pilskalns ir viens no visstāvākajiem Latvijā.
Takas garums ir 3,5 km.
Apkārt Kokšu ezeriem
Valkas novada Valkas pagasta Kokšos,
izveidota Kokšu ezeru dabas taka, kas ļauj apmēram 2 stundu garā
pārgājienā aplūkot Zāļu, Dziļo un Dibena ezerus, bedraines un
dabiskās ūdensteces mežā.
Gar Amatas upi
Plašai auditorijai pieejama un
izstaigājama pasakaino smilšakmens atsegumu taka ir gar straujo
Amatas upi. Te pieejamas takas daudzu kilometru un stundu garumā,
bet pelēkajam, lietainajam un mazsaulainajam ziemas laikam
vispiemērotākā būs 2,2 km garā Amatas taka no Zvārtes ieža
līdz Veclauču tiltam (sākas pie 20m augstā Zvārtes ieža).
Skaistie Amatas līkumi, akmeņainās krāces un noslēpumiem pilnie
smilšakmens atsegumi, kas šeit slēpjas un parādās aiz katra
līkuma, dabas mīļotājiem dos daudz prieka.
Pierīgā
Dabas parks “Ragakāpa”
Jūrmalas pilsētā
Teritorijā izveidotas divas takas.
Jaunākā no tām tapusi DAP īstenotā Kohēzijas fonda projekta
ietvaros un atklāta pagājušajā gadā. Piedāvā divu stundu garu
pastaigu pa kāpām un vecu priežu mežu. Šo maršrutu var ērti
apvienot ar pastaigu gar jūru, kas vilina jebkurā gadalaikā, un
Jūrmalas pilsētas brīvdabas muzeja apciemojumu. Takas apkārtnē
jūras krastā atrodas arī kafejnīca, kur ērti ieiet sasildīties
pie tējas vai karstvīna glāzes.
Kājāmgājēju un velomaršruts
“Zaļā kāpa”
Klusuma un garu pārgājienu
cienītājiem DAP iesaka kājāmgājēju un velomaršrutu “Zaļā
kāpa” Ķemeru Nacionālajā parkā. Sniega apstākļos ērti
izmantojams kā distanču slēpošanas maršruts. Tā garums īsākajā
variantā ir aptuveni 13 km. Maršrutā iespējams apskatīt dažādu
tipu mežus, augsto purvu, Zaļo kāpu, Sēra dīķu laipu, kā arī
vēsturisko Ķemeru kūrortu. Maršrutu iespējams veidot arī garāku
(pārsniedzot 20 km), dodoties uz Kaņiera ezeru un tālāk uz
Lapmežciemu vai Valguma ezera apkārtni.
Zemgalē
Bauskas dabas parks
Dabas parks „Bauska” izveidots
vietā, kur Mūsa un Mēmele saplūstot veido Lielupi. Šeit nelielā
teritorijā baudāmi gan kultūrvēsturiski objekti, gan dabas
vērtības, piemēram, Latvijā nozīmīgākie kaļķiežu atsegumi.
To apskatei DAP iesaka maršrutu pa laipu taku, kas savieno Mežotnes
pilskalnu un Vīna kalnu. Taka ved gar Lielupes senlejas krastu, un
šo maršrutu ir iespējams ērti apvienot ar Rundāles pils apskati.
Kurzemē
Pēterezera taku Slīteres
Nacionālajā parkā
Šī taka ved pāris tūkstošus gadu
senā vēsturē – tā izvietota pāri kangaru (senas kāpas)
mugurām un vigu (mitras starpkāpu ieplakas) vēderiem, kas
izveidojušies laikā, kad šeit viļņojās jūra. 3,4 km garā taka
aizvedīs līdz Pēterezeram, pa ceļam šķērsojot bijušā
šaursliežu dzelzceļa paliekas. Pastaigu iespējams turpināt pa
ezera purvaino krastu.
Kolkasraga Priežu taku
Taka atrodas jūras krastā netālu
no Kolkasraga. Tā ved cauri kāpu mežam pāri pelēkajām un
baltajām kāpām uz liedagu. Savulaik piekrastes meži tika
izcirsti, un tajos nereti plosījās ugunsgrēki. Kāpu smiltis vējš
pārpūta, veidojās ceļojošo smilšu parādība, kas apraka
palikušos kokus un apdraudēja mājas un saimniecības. Pastaigas
laikā var redzēt simtgadīgas priedes, kas ieputinātas līdz pat
trim metriem dziļi smiltīs. Takas maršrutā atrodas 15 m augsts
koka tornis jūras ainavas vērošanai.
Latgalē
Rāznas nacionālais parks
DAP iesaka doties nesteidzīgā
pastaigā gar Rāznas ezera krastu Lamašu piekrastē. Ja ledus
drošs, var izmēģināt roku zemledus makšķerēšanā vai
priecāties par brīnumainiem ledus zīmējumiem, aizceļot līdz
sirmajam Mākoņkalnam vai iepazīt un sajust Rāznas Nacionālo
parku ekspozīcijā dabas izglītības centrā “Rāzna”.
Andrupenes purva taka
Kamēr sniega nav
daudz, der izstaigāt Andrupenes purva taku un, soļojot pa 800 m
garo laipu, pavērot norises purvā šajā gadalaikā. Taka sākas
pie muzeja “Andrupenes lauku sēta”,
kur koka kāpnītes ved no pakalna lejā. Tur reljefa pazeminājumā
izveidojies augstais jeb sūnu purvs. Šo maršrutu ir ērti
apvienot ar latgaliešu kultūrvēstures
izzināšanu “Andrupenes lauku sēta”, iepriekš piesakoties pa
tālruni 26458876.
Lielais Liepukalns
Ja rodas vēlme saskaitīt apkārtnē
esošus ezerus, DAP iesaka doties uz Lielo Liepukalnu Rāznas
Nacionālajā parkā. Lielais Liepukalns ir trešā augstākā
virsotne Latvijā — 289,3 metri virs jūras līmeņa. Tā virsotnē
uzbūvēts augstākais koka skatu tornis Latvijā (34m), no kura
paveras iespaidīgs skats uz apkārtējo ainavu – pakalniem, Rāznas
un citiem ezeriem. Tornī ir 9 skatu platformas dažādā augstumā,
tāpēc katrs var uzkāpt tik augstu, cik vēlas. No stāvlaukuma
līdz skatu tornim ierīkota 830 m gara dabas taka ar informācijas
stendiem, atpūtas vietām, šūpolēm. Ierīkota vieta atpūtai vai
nelielam pasākumam ar ugunskura vietu.
Ērtākai atpūtas
plānošanai dabā DAP aicina izmantot mobilo aplikāciju “Dabas
tūrisms”. Tajā ietverta informācija
par dabas takām, velo maršrutiem, kā arī laivošanas un putnu,
dzīvnieku vērošanas iespējām, skatu vietām, platformām un
torņiem, informācijas centriem un punktiem, kā arī
autostāvvietām, sabiedriskā transporta iespējām, nakšņošanas
un ēdināšanas iespējām u.c. pakalpojumiem īpaši aizsargājamās
dabas teritorijās.
DAP ir vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra pakļautībā esoša tiešās
pārvaldes iestāde, kas nodrošina vienotas dabas aizsardzības
politikas īstenošanu Latvijā, tostarp veic sabiedrības
izglītošanas un informēšanas pasākumus par dabas aizsardzības
jautājumiem, kā arī veicina ilgtspējīga tūrisma pasākumus
īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
