Par dažādiem mājokļa apzagšanas gadījumiem
nākas gan dzirdēt no draugiem un paziņām, gan uzzināt no
medijiem. Nereti šādi gadījumi liek mums analizēt, kā garnadži
tik veiksmīgi spēj veikt zādzības, vai viņi tām sagatavojas un,
ja sagatavojas, tad kā? Un kāpēc nereti pat mājoklī uzstādītās
drošības sistēmas nespēj paglābt no zādzības? Kā norāda
apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) veiktais pētījums,
kurā tika aptaujāti tiesātie garnadži, noskaidrots, ka liela daļa
garnadžu rūpīgi izplāno zādzību, iepriekš ilgstoši vērojot
ne tikai noskatīto mājokli, bet arī tā iemītniekus, līdztekus
cenšoties iegūt no dažādiem avotiem visu sev nepieciešamo
informāciju, kas būtiski atvieglo zādzības veiksmīgu īstenošanu.
Kā atklāja BALTA un pētījumu centra SKDS
veiktās tiesāto zagļu aptaujas rezultāti, liela daļa garnadžu
zādzības īpaši rūpīgi izplāno, tomēr ir arī tādi, kas
zādzības veic spontāni. Gadījumos, ja zādzība tiek plānota,
plānu visbiežāk izstrādā vairākas personas kopā, tomēr ir
gadījumi, kad ielaušanās plānu garnadzis plāno vienatnē.
Salīdzinot ar 2010.gadā veikto pētījumu,
novērojama tendence – pēdējo gadu laikā ir palielinājies
zādzības izplānošanai nepieciešamais laiks. Ja 2010. gadā 51%
tiesāto garnadžu atbildēja, ka zādzības izplānošanai
nepieciešamas vien pāris dienas, tad 2015.gadā šo atbilžu
variantu izvēlējās tikai 38% garnadžu. Šogad veiktajā pētījumā
par 6 procentpunktiem palielinājies to aptaujāto zagļu skaits,
kuri uzskata, ka zādzības izplānošanai nepieciešamas dažas
nedēļas, savukārt par 9 procentpunktiem palielinājies to garnadžu
skaits, kuri zādzību plāno mēnesi un pat ilgāk.
BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis norāda,
ka pētījumā tiesātie garnadži atklāja arī pazīmes, kas varētu
liecināt, ka mājokļa iemītniekiem ir nepieciešams pastiprināti
pievērst uzmanību sava īpašuma drošības pasākumiem, jo kāds
ir „noskatījis” viņa mājokli kā apzagšanai derīgu un ērtu
objektu. „Galvenokārt zagļi norādīja, ka visreālākais
iemesls, kā iedzīvotāji varētu pamanīt, ka garnadzis vēro viņu
un viņa mājokli, būtu, ja pie mājas regulāri parādās aizdomīgi
cilvēki, kuri pirms tam mājokļa apkaimē nav redzēti. Tomēr
piesardzīgam vajadzētu kļūt arī ikvienam, kuram ir nesen
uzradies jauns un ļoti ziņkārīgs paziņa, vai arī, ja mājā
neaicināti cenšas ienākt kādu firmu darbinieki. Paņēmiens, kad
garnadzis tēlo kādu firmas darbinieku, kurš ieradies kaut ko
salabot vai veikt aptauju, mēdz būt viens no bīstamākajiem, it
īpaši vecāka gada gājuma cilvēkiem, kuri, uzticoties cilvēka
sacītajam, ielaiž šīs personas savā mājoklī. Būtiski ikvienam
ir atcerēties, ka mājoklī ielaist firmu darbiniekus drīkst tikai,
ja paši esat šīs firmas/cilvēka pakalpojumus lūdzis, turklāt
pat tad ir jābūt pārliecinātam, ka uzņēmums ir pavisam
“oficiāls”, godīgs un ar labām atsauksmēm,” norāda
I. Savickis.
Tāpat personas, kuras tiesātas par ielaušanos,
pētījumā norādīja būtisku faktu – pēdējo gadu laikā zagļi
daudz biežāk pirms aplaupīšanas mēģina iegūt informāciju,
novērojot un izsekojot interesējošās personas vai arī iegūstot
informāciju no radiniekiem, kolēģiem, draugiem vai bērniem. 75%
tiesāto garnadžu norādīja, ka būtiskākā informācija, ko zagļi
mēģina iegūt pirms zādzības veikšanas, ir laiks, kad mājokļa
īpašnieks un viņa ģimenes locekļi nav mājās. Interesanti, ka
tikai 50% personu, kuras tiesātas par ielaušanos, par svarīgu
informāciju atzina īpašnieku turīgumu, kā arī tikai 5% garnadžu
pirms ielaušanās cenšas iegūt informāciju par visiem
iespējamajiem atkāpšanās ceļiem neparedzētas situācijas
gadījumā, kā arī suņu esamību mājoklī.
Nedaudz iepriecinošāks ir fakts, ka tikai 23%
tiesāto garnadžu norādīja – pieredzējuši zagļi visdrīzāk būs
gatavi uz vardarbību, piemēram, situācijā, kad, ielaužoties
mājoklī, secina, ka tajā tomēr atrodas kāds iedzīvotājs vai
arī zaglis tiek pieķerts nozieguma vietā.
Pētījumu par mājokļa drošību pret ielaušanos
jau otro reizi 2015. gada septembrī un oktobrī veica tirgus un
sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS sadarbībā ar
apdrošinātāju BALTA, Valsts policiju, Valsts probācijas dienestu
un Ieslodzījuma vietu pārvaldi. Pirmo reizi pētījums tika veikts
2010.gadā, līdz ar to šogad, analizējot tā rezultātus, bija
iespējams salīdzināt gan iedzīvotāju, gan zagļu viedokļus un
pašu zādzību attīstības tendences. Pētījumā nejaušas izlases
kārtā tika aptaujāti 1008 pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji
vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kā arī 121 persona, kura tiesāta
par ielaušanos.
Apdrošinātājs
BALTA ir sagatavojis vairākus ieteikumus par to, kā pasargāt savu
mājokli no zagļiem:
-
Diennakts tumšajā laikā vēlams aizvērt aizkarus, lai zagļi
nevarētu pētīt mājinieku paradumus; -
Dzīvojot privātmājā, īpaši jāparūpējas par to logu un
durvju drošības paaugstināšanu, kuras iziet uz nomaļāku vietu
(slēgtiem pagalmiem, mežu); -
Dzīvojamām mājām un pirmā stāva dzīvokļiem pirmā stāva
logus vēlams pasargāt ar logu sargiem vai blokatoriem; -
Durvis un slēdzenes mājoklim (it īpaši dzīvoklim) izvēlēties
ar paaugstinātu drošības pakāpi. Tāpat noderīgi būtu ievietot
mājoklī dubultās durvis, kuras abas ir iespējams aizslēgt; -
Mājokļa durvis obligāti ir nepieciešams aizslēgt gan tad, kad
paši esat mājās, gan arī tajās reizēs, kad it kā tikai uz
pāris minūtēm izejat no mājokļa; -
Vērtīgās lietas (somiņas, makus, portatīvos datorus) neglabāt
tuvu pie ārdurvīm. Visdrošāk vērtslietas ir glabāt seifā, kas
ir kvalitatīvi un droši piestiprināts sienai vai grīdai.
