Maija sākumā valdība paziņoja, ka izglītības reforma
joprojām rada daudz šaubu, turklāt esot ļoti neskaidrs mācību
programmu piedāvājums. Šobrīd, līdz 28. maijam, deputāti sniedz
priekšlikumus otrajam lasījumam, un ir īstais brīdis saprast, ka
būtiska uzmanība jāvērš ne tikai uz saturu, bet arī uz vidi,
kurā reformas rezultātā var nonākt bērni, jo tieši vide veido
cilvēku, uzskata Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes
priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras
prezidents Aigars Rostovskis. Viņš uzsver, ka videi ir ļoti liela
nozīme, īpaši, kad runājam par bērniem.
Videi, kurā mācās bērni, jābūt funkcionālai un patīkamai
Ja bērni jau no agrīna vecuma pavada laiku nepiemērotā vidē,
viņi to sāk uztvert par normu, taču, ja ļausim bērniem mācīties
vecumam atbilstošā un atraktīvā vidē, izaugot viņi paši
turpinās veidot sev un citiem patīkamu vidi. Šādi bērni nākotnē
spēs pieprasīt atbilstošu vidi arī no sabiedrības, politiķiem,
valstsvīriem, kas kopumā tikai sekmēs mūsu visu labklājību.
Videi ir izšķiroša nozīme jebkurā dzīves posmā, sākot no
pirmsskolas, beidzot ar augstāko izglītību. Ir būtiski, lai
bērnam, ir ne tikai, kur mācīties, bet arī atpūsties, paēst,
pastaigāties svaigā gaisā u.tml. Tikpat būtiski tas ir arī
vidusskolēniem, studentiem u.tml. Vide ir būtiska daļa no mūsu
dzīves kvalitātes. Šobrīd vide lielākajā daļā skolu nav
piemērota sešgadniekiem, un nepiemērotā vidē arī sekmīga
satura reforma nav iespējama. Tieši par to būtu jādomā vairāk –
lai vide, kurā mācās bērni, būtu patīkama un funkcionāla, ne
tikai par to, kā pēc iespējas vairāk piepildīt visas skolas.
Somijas kā veiksmīgas ekonomikas piemērs
Debatējot par to, no cik gadiem bērniem jāiet skolā, ir jāņem
vērā saturs un vide – un abi šie lielumi ir vienlīdz būtiski.
Mani satrauc politikas veidotāju nespēja pieņemt gudrus lēmumus.
Izglītības jomā mums nav jāizgudro velosipēds, bet gan
jāpalūkojas uz valstīm, kurām ir augsti tautsaimniecības
attīstības, ekonomikas un arī izglītības rādītāji. Piemēram,
Somija, kuras ekonomiskie rādītāji ir krietni virs vidējā gan
Eiropas, gan pasaules kontekstā, savukārt korupcijas rādītāji ir
vieni no zemākajiem pasaulē. Šajā valstī cilvēki prot veidot
sev patīkamu vidi, un, ja ielūkojamies izglītības sistēmā, tad
jāmin, ka Somijā bērni skolas gaitas uzsāk septiņu gadu vecumā,
un skolas apmeklēšana ir obligāta vien deviņus gadus. Somija
cenšas saglabāt īsas mācību stundas, veidot atraktīvu to saturu
un samazināt mājasdarbus. Valstī, kurā ir salīdzinoši neliels
iedzīvotāju skaits, izglītībā uzsvars tiek likts uz radošumu un
jauninājumiem, kas tiek īstenots jau no ļoti agrīna vecuma. Arī
Latvija, līdzīgi kā Somija, ir ar mazu iedzīvotāju skaitu, tāpēc
būtu vērts aizdomāties par šo piemēru.
Ekonomiskajā spēkstacijā Singapūrā pārdomāta izglītības
sistēma
Es nebūt neaicinu pilnībā pārkopēt Somijas piemēru, taču
nepieciešams meklēt līdzības un analizēt tās valstis, kuras ir
strauji augošas ekonomikas. Vēl viens spilgts piemērs ir
Singapūra, kas strauji ir kļuvusi par ekonomisko spēkstaciju. Šajā
valstī bērni sāk iet skolā no septiņiem gadiem, turklāt pirms
tam ir divi būtiski posmi – t.s. pamatu veidošanas posms
(foundation stage), kas ilgst līdz četru gadu vecumam, un t.s.
orientācijas posms (orientation stage) piecu un sešu gadu vecumā.
Pēc pirmajiem sešiem izglītošanās gadiem tiek izvērtētas katra
bērna spējas un atbilstoši tam ieteikta skola ar vispārēju
izglītību vai kādu konkrētu ievirzi.
Mums nav pilnībā jāatsakās no izglītības
satura reformas, taču nav jācenšas zem šīs cepures palikt visu –
pedagogu algas, sešgadniekus u.tml. Reformas jāveic gudri un
pārdomāti, mums nepieciešami ātri, bet ne sasteigti lēmumi.
Veiksmīgās valstis un viņu piemēru pielāgošana ir mūsu iespēja
pieņemt gudrus lēmumus. Būtiski ir analizēt nevis to, cik daudzās
valstīs mācās no sešiem vai no septiņiem gadiem, bet gan izpētīt
to, kā izglītības sistēmu organizē tieši pasaules un Eiropas
veiksmīgākās valstis, un pašiem pieņemt gudrus lēmumus.
