Divu mēnešu laikā Latvijā tiks mainīta lauksaimniecības atbalsta maksājumu sistēma. Tas lielā mērā var pilnībā sagraut to rajona zemnieku plānus, kas jau izstrādājuši biznesa plānus un saskaņā ar tiem veic savus finansiālos ieguldījumus.
Divu mēnešu laikā Latvijā tiks mainīta lauksaimniecības atbalsta maksājumu sistēma. Tas lielā mērā var pilnībā sagraut to rajona zemnieku plānus, kas jau izstrādājuši biznesa plānus un saskaņā ar tiem veic savus finansiālos ieguldījumus.
Paredzams, ka izmaiņas skars tieši papildu valsts tiešos maksājumus. Tie būs mazāki atkarībā no tā, ar ko konkrētā saimniecība nodarbojas. Tagad liela daļa saimniecību var izlemt lauksaimniecības produkciju neražot, bet platības tikai appļaut. Var veidoties arī reģioni, kur nodarbošanās ar tradicionālo lauksaimniecību vispār vairs nav izdevīga.
“Lauksaimniecības sabiedriskajām organizācijām vienmēr patīk nedaudz kaut ko pārspīlēt. Mums šobrīd nav notikusi neviena konkrēta sanāksme Rīgā par šiem jautājumiem. Vēl nav apstiprināts arī Lauku attīstības plāns, tāpēc neko konkrēti šobrīd paskaidrot nevaru,” uzskata Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Atbalsta daļas vadītāja Ilona Ločmele.
Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm jau tā atbalsta maksājumi bija vismazākie, tomēr tie veidoja lielu daļu no saimniecības ieņēmumiem, kā rezultātā tika samazināta gala produkcijas cena patērētājiem. Līdz šim zemnieki par platībām saņēma vienoto platībmaksājumu un papildu valsts tiešos maksājumus. Vienotais platības maksājums pienācās neatkarīgi no tā, ar ko saimniecība nodarbojās, pietika ar to, ja tika nopļauta zāle lauksaimniecībā izmantojamajās platībās. Papildu valsts tiešie maksājumi savukārt stimulēja lauksaimniekus nodarboties ar produkcijas ražošanu.
Jaunie atbalsta nosacījumi, iespējams, lielāko ļaunumu nodarīs lopkopējiem, kā arī tām zemnieku saimniecībām, kas paplašinās. Var mainīties arī pieteikumu pildīšanas kārtība, pie kā lauksaimnieki vairāku gadu laikā jau bija pieraduši.
Pamatotas var būt bažas, kuri atbilstoši prasībām uzņēmējdarbības plānus izstrādājuši vairākus gadus uz priekšu un plāno veikt milzīgus ieguldījumus. Līdz ar izmaiņām saimniecību biznesa plāni un ieguldījumi zaudēs jēgu, piemēram, ir nopirkta lauksaimniecības tehnika, bet jaunās politikas rezultātā trūks līdzekļu, lai saimniecība varētu paplašināties atbilstoši tās biznesa plānam.
“Iespējams, ka varbūt būs kaut kādas izmaiņas, bet pagaidām satraukumam nav pamata,” saka I.Ločmele.
