Pirmdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli
atbalstīja papildus izņēmumu iekļaušanu likumā “Par valsts sociālo
apdrošināšanu”, kad norma par minimālo sociālo iemaksu līmeni netiek
piemērota.
Līdztekus vairākām iespējamām izņēmuma kategorijām, tiek piedāvāts
normu neattiecināt arī uz audžuvecākiem, pilna laika studentiem un citām
personu grupām.
Jau iepriekš likumā tika paredzēti izņēmumi, piemēram, par notiesāto,
kas tiek nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā vai arī
par personu, kas ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts
vecuma pensiju. Tāpat izņēmums tika paredzēts par personu, kurai līdz
pensijas vecuma sasniegšanai ir palikuši pieci gadi vai par personu ar
otrās vai pirmās grupas invaliditāti, kā arī pirmos trīs mēnešus par
personu, kas pirmreizēji kļūst par darba ņēmēju. Bez jau minētā izņēmums
attiektos par personām līdz 24 gadu vecumam, kuras mācās vispārējās,
profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādēs.
Šobrīd sagatavotais grozījumu projekts paredz, ka izņēmums attieksies
arī uz vienu no vecākiem, kuri ģimenē audzina bērnu līdz trīs gadu
vecumam, vai uz vienu no vecākiem, kuri ģimenē audzina trīs vai vairāk
bērnus līdz 18 gadu vecumam.
Tāpat izņēmums paredzēts par personām, kuras saņem atlīdzību par
audžuģimenes pienākumu pildīšanu vai atlīdzību par aizbildņu pienākumu
pildīšanu. Izņēmums varētu atteikties arī uz personām, kuras audzina
bērnu invalīdu.
Bez jau minētā izņēmums varētu attiekties uz personām, kuras augstāko
izglītību iegūst pilna laika studijās līdz 26 gadu vecumam, izņemot
laiku, kad persona studijas ir pārtraukusi. Kā norādīja komisijas
vadītāja Aija Barča (ZZS), tas nepieciešams, jo mediķu pamatstudijās
mācās sešus gadus. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) eksperts
Pēteris Leiškalns gan sacīja, ka šai normai nevajadzētu konkrētu vecuma
ierobežojumu, jo dzīvē gadās situācijas, kad nākas studēt vēlreiz, tāpēc
izņēmumam būtu jāattiecas vienkārši uz tiem, kuri studē pilna laika
studijās.
Tāpat izņēmumu paredzēts attiecināt uz personām, kurām noteikts
Černobiļas AES avārijas seku likvidētāja statuss un personām, kuras
saņem darbspēju zaudējuma atlīdzību. Partijas “Saskaņa” deputāts Andrejs
Klementjevs gan norādīja, ka pie izņēmumiem vajadzētu iekļaut arī
trešās grupas invalīdus.
Bez jau minētā izņēmumu paredzēts attiecināt uz personām, kuras nodarbinātas sabiedriskā labuma organizācijās.
Savukārt Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvis norādīja, ka
pie izņēmumiem vajadzētu iekļaut arī komisijā nodarbinātos, kuri strādā
attiecīgi pašvaldību vai Saeimas vēlēšanu laikā, jo viņu darbs nav pilna
laika un prasa dažas stundas salīdzinoši īsā laikā. Pret to iebilda
Saeimas deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), norādot, ka nav korekti
no privātajiem uzņēmumiem pieprasīt maksāt iemaksas pilnā apjomā, ja
valsts vai pašvaldības to nav gatavas darīt.
Iesaistītās ministrijas vēl strādās pie grozījumu redakcijas un pēc tam grozījumi tiks skatīti Saeimā.
Kā ziņots, lai nodrošinātu vismaz minimālas sociālās garantijas
cilvēkiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo mēneša darba algu, no
2017.gada 1.janvāra noteiks minimālo sociālo apdrošināšanas obligāto
iemaksu līmeni. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”
paredz darba devējam segt starpību līdz noteiktajam obligāto sociālās
apdrošināšanas iemaksu objektam pat tad, ja darbinieks nestrādā
atbilstošu slodzi.
No 2017.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim paredzēts pārejas periods,
kad valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs 75% apmērā no
valstī noteiktās minimālās algas. Savukārt no 2018. gada 1.janvāra par
katru darba ņēmēju, kuram atlīdzība ir noteikta mazāka par minimālo
algu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs jāveic no
valstī noteiktās minimālās algas.
Par plānotajām izmaiņām satraukumu jau paudušas nevalstiskās organizācijas un uzņēmēji.
