urpinoties globālajai sasilšanai, līdz šā gadsimta beigām augšanas
sezonas garums Latvijā palielināsies par vienu vai pat diviem mēnešiem,
liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izstrādātie
klimata pārmaiņu scenāriji.
Augšanas jeb veģetācijas sezonas ilgums ir dienu skaits gadā starp
periodiem, kad pirmo un pēdējo reizi vismaz sešas dienas pēc kārtas
diennakts vidējā gaisa temperatūra ir virs +5 grādiem. 1961.-2010.gada
vidējais augšanas sezonas garums Latvijā bijis no 184 dienām Alūksnē līdz 208 dienām Liepājā.
Augšanas sezonas pagarinājums par aptuveni vienu mēnesi prognozēts
atbilstoši scenārijam RCP 4,5, kurā siltumnīcefekta gāzu koncentrācija
pasaulē palielinās līdz 2050.gadam, savukārt sezonas pieaugums par
diviem mēnešiem prognozēts RCP 8,5 scenārija gadījumā, saskaņā ar kuru
siltumnīcefekta gāzu daudzums atmosfērā turpina palielināties līdz pat
šā gadsimta beigām.
Liepājā prognozēts veģetācijas perioda pieaugums no vidēji 210 dienām
šobrīd līdz 240-270 dienām gadsimta beigās, Jelgavā – attiecīgi no 200
līdz 225-250 dienām, Alūksnē – no 185 līdz 210-230 dienām.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs no 2015. līdz
2017.gadam pētīja līdzšinējās klimata pārmaiņas, veicot detalizētu
meteoroloģisko datu analīzi par laika periodu no 1961. līdz 2010.gadam,
kā arī sadarbībā ar Somijas Meteoroloģijas institūtu aprēķināja nākotnes
klimata pārmaiņu prognozes līdz 2100.gadam.
2015.gada sākumā arī Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas
institūts publicēja prognozes par gaidāmajām klimata pārmaiņām Eiropā.
Vidējā prognoze paredz, ka līdz šā gadsimta beigām gaisa temperatūra
Latvijā paaugstināsies par trim grādiem un veģetācijas periods kļūs pat
par diviem mēnešiem garāks.
Saskaņā ar Zviedrijas speciālistu prognozēm veģetācijas periods
straujāk pieaugs Kurzemē, lēnāk – valsts austrumos. Samazināsies
pavasara un rudens salnu risks, un kopumā gaidāmi labvēlīgāki
lauksaimniecības apstākļi, kas pavērs iespējas iegūt lielākas ražas un
audzēt jaunas kultūras.
Gaidāms arī nokrišņu daudzuma pieaugums, it īpaši ziemā un pavasarī,
un palielināsies lietusgāžu izraisītu plūdu risks. Vasarās, īpaši jūlija
un augusta mēnešos, biežāk iespējami lieli karstuma un sausuma viļņi.
