Atklātie pārkāpumi nelegālo atkritumu apsaimniekošanā;
likumdošanas nepilnības; iespējams, pārāk zemais dabas resursu
nodoklis, kā arī nesamērīgi zemie sodi par pārkāpumiem –
rosina diskusiju par reorganizācijas nepieciešamību Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), kas
šobrīd acīmredzami nespēj tikt galā ar daudzveidīgajām
atbildības jomām, uzskata Latvijas Zaļās partijas valdes
priekšsēdētājs Edgars Tavars.
E. Tavars uzsver, ka reorganizācijas mērķis ir nevis kritizēt
VARAM, bet panākt, ka vides politika un ar vides aizsardzību
saistītie jautājumi tiek organizēti un plānoti efektīvi visas
sabiedrības interesēs. Vides politikai ir jāsekmē Latvijas
tautsaimniecības izaugsme, nevis tā jābremzē, un vides
aizsardzību atraut no valsts ekonomiskajiem procesiem ir tuvredzīgi
un bezatbildīgi.
“Ir godīgi jāatzīst – vides politika šobrīd nav valsts
politiķu prioritāte, tāpēc jārīkojas, lai tā nonāk ierēdņu
un politiķu dienaskārtības augšgalā. Šobrīd VARAM pārraudzībā
ir 12 darbības jomas, tajā skaitā E-pārvade, Pašvaldības,
Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveide, Reģionālā attīstība,
Dabas aizsardzība u.c. Dabas aizsardzības jomā vien ir vairāk
nekā 20 risināmu jautājumu. Pie tik lielas atbildības un notikumu
intensitātes, ko pieprasa katra no šīm jomām, diemžēl ir zudusi
vajadzīgā darba kvalitāte. Uzskatu, ka VARAM ir pārsniedzis savu
kapacitāti, un pēc šogad piedzīvotajām dabas katastrofām, mūsu
uzdevums ir rīkoties, nevis klusi cerēt, ka šie bija izņēmuma
gadījumi,” informē E.Tavars.
Reorganizācija – pārdalot esošo VARAM budžetu
Reorganizācijas pamatā ir jābūt funkciju auditam, pārskatot
VARAM iekšējās struktūras un pakļautībā esošo institūciju
atbildības. LZP ieskatā VARAM reorganizācija iespējama, pārdalot
esošo VARAM budžetu un efektīvi izmantojot gan ministrijas
cilvēkresursus, gan arī infrastruktūru.
Turpina E.Tavars: “Šī reforma nenozīmētu papildus slogu
valsts budžetam vai būtisku ierēdņu skaita palielināšanu.
Reorganizācija ir jāveic pašā VARAM, vides politikas un
aizsardzības jautājumus nodalot atsevišķā struktūrvienībā.
Tas nav nekas jauns. Latvijā šāda sistēma strādāja līdz 2011.
gadam, kad Vides ministrija tika apvienota ar toreizējo Reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu ministriju. Mums ir jābūt
drosmīgiem, lai pateiktu, ka toreiz pieņemtais lēmums nav bijis
pareizs, un ir nozare, kura savā attīstībā un izaugsmē šobrīd
netiek pārraudzīta ar tādu jaudu, kādu pieprasa sabiedrība,
Latvijas ekonomika un globālie procesi.”
