Plašāka informācija par alternatīvām iespējām ceļu sakārtošanas
finansēšanai gaidāma aprīlī, aģentūrai sacīja satiksmes ministra Ulda
Auguļa (ZZS) padomniece Liene Užule.
Viņa norādīja, ka patlaban saistībā ar ministra izteikumiem par
pensiju fondu līdzekļu iespējamu novirzīšanu ceļiem sacelta nepamatota
ažiotāža.
Užule uzsvēra, ka, pirmkārt, runa ir privātajiem pensiju fondiem un
šo līdzekļu novirzīšana notiktu brīvprātīgi, otrkārt, šis priekšlikums
vēl ir tikai izstrādes stadijā un ir tikai viens no aplūkojamiem
risinājumiem autoceļu sakārtošanas finansēšanai, kurus patlaban vērtē
auditorkompānija “KPMG”. Tostarp tiek aplūkoti dažādi publiskās-privātās
partnerības vai kapitālsabiedrību obligāciju emisijas risinājumi.
Auguļa padomniece norādīja, ka patlaban darbs pie alternatīvām
iespējām ceļu sakārtošanas finansēšanai vēl turpinās un aprīlī gaidāma
plašāka konference, kurā tiks prezentēti rezultāti.
Vienlaikus viņa precizēja iepriekš pausto, ka par iespējamo pensiju
fondu naudas novirzīšanu ceļu sakārtošanai varētu diskutēt šīs nedēļas
beigās, uzsverot, ka nedēļas beigās Ceļu satiksmes drošības padomē
paredzēts spriest par valsts grants ceļu stāvokli.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šorīt intervijā LTV Augulis sacīja, ka autoceļu sakārtošanai varētu novirzīt pensiju fondu naudu.
Komentējot Auguļa pausto, banku analītiķi aģentūrai LETA norādīja, ka
pensiju fondi nav naudas avots, no kura var pagrābties visām iespējamām
vajadzībām.
“Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks aģentūrai LETA sacīja,
ja tiek veidoti investīciju projekti ceļu fonda attīstībai, kuros
pensiju fondi var ieguldīt tajos iemaksātos līdzekļus, tad šāda
iniciatīva noteikti ir apsverama, bet šādām investīcijām, protams, ir
jābūt brīvprātīgām un ar atbilstošas peļņas iespējām. “Piespiedu veidā
daļu no iemaksām pensiju fondos novirzīt šādām vajadzībām gan nav
pieļaujams. Pensiju fondu nauda ir tās iemaksātāju personiskais īpašums
un tāpēc ir neaizskarams,” uzsvēra Kazāks.
Tāpat viņš atzīmēja, ka, piemēram, Polijā pirms pāris gadiem daļu
pensiju fonda līdzekļu pēc būtības konfiscēja, kas noteikti nav
pieļaujams, jo ne tikai mazina uzticību pensiju sistēmai, tajā skaitā
palielina arī ēnu ekonomiku, bet, visticamāk, samazina arī nākotnes
pensijas.
“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA
norādīja, ka ministra piedāvājums raksturo pašreizējo politiku, kas nav
saistāms ar kādu no konkrētiem politiķiem vai nozari, bet drīzāk ar
sistēmu kopumā. “Tas ir vērojams gan veselības, gan arī citās jomās.
Respektīvi, tiek meklēti un piedāvāti vieglākie īstermiņa risinājumi
problēmām, kuras ilgtermiņā tikai padziļināsies,” viņš sacīja.
Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA norādīja,
ka šādi izteikumi par iedzīvotāju pensiju uzkrājumu izlietošanu ir
jāvērtē ļoti piesardzīgi, jo no piedāvājuma nav skaidrs, kas ar šādu
priekšlikumu vispār tiek domāts un vienlaikus tie liek apšaubīt pensiju
sistēmas stabilitāti Latvijā. “Iedzīvotāju aptaujas Latvijā regulāri
parāda to, ka uzticēšanās valsts institūcijām ir kritiski zemā līmenī,
tādēļ stabila un paredzama pensiju sistēma ir ļoti svarīga, tajā skaitā
arī lai radītu motivāciju iedzīvotājiem maksāt nodokļus,” viņš sacīja.
Savukārt “DNB Bankas” makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš
aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijā nav iespējams iekārtot maksas ceļus,
vismaz ne nozīmīgā apmērā, un tas nozares speciālistiem ir ļoti labi
zināms jau sen. “Tātad ceļi nevar būt vieta, kur nākotnes pensionāri
gūst atdevi no saviem ieguldījumiem. Ir pašsaprotami, ka no pensiju
fondiem nevar vienkārši pagrābties naudu, lai aizlāpītu budžeta
iztrūkumu,” viņš teica.
