Latvijas Bankas līdz šim klajā laistās monētas jo viegli atrod ceļu pie pircējiem – kā dāvana, piemiņa, vai kolekcijas vērtība.
Latvijas Bankas līdz šim klajā laistās monētas jo viegli atrod ceļu pie pircējiem – kā dāvana, piemiņa, vai kolekcijas vērtība.
Katra monēta, gan apgrozības naudiņa, bet jo īpaši jubilejas un piemiņas monētas, ir mākslas darbs un reizē stāsts, kurā nereti sakausēti jo dažādi pavedieni no Latvijas vēstures, gara darbinieku dzīvēm, kas līdzējuši to veidot, mākslas, bet arī atgādnes par pavisam konkrētām reālijām, kas mums pašiem un pasaulei veido stāstu par valsti. Tādu monētu tapšanas ceļš nav vienkāršs.
Ikvienas sudraba, zelta, bimetāla, kā arī parastā metālā kaltās īpašās apgrozības monētas ideja tiek izlolota Latvijas Bankas Monētu dizaina komisijā, kurā jau gadiem kopā strādā gan mūsu bankas speciālisti, gan dažādu nozaru speciālisti – zinātnieki, vēsturnieki, mākslas zinātnieki, piemēram, Ramona Umblija, Jānis Stradiņš, Ilmārs Blumbergs, Imants Lancmanis un Imants Ziedonis. Ik sēdē domas un darbi koncentrējas daudzos slāņos – pie aizsāktiem, pie aizsākamajiem un perspektīvā iespējamiem darbiem: komisijas dalībniekiem priekšā tiek liktas kādas monētas (dažreiz – arī vairāku) grafiskā dizaina lapas, ko piedāvā dizaina mākslinieks, monētas zīmējumu iemiesojums ģipsī, ko piedāvā tēlnieks; diskusijās tiek apspriesta un koriģēta ikviena nianse, milimetri mijas ar filozofiskiem jēdzieniem, līdz mākslinieku piedāvātais un ekspertu redzējums saplūst vēlamajā mākslas tēlā; tiek briedināti jau aizsāktie monētu stāstu scenāriji, kā arī provocētas jaunu ideju brāzmas. Piemēram, kas varētu kļūt par vēl vienas Pasaules mazākās zelta monētas tēlu vai, kas ir tie Latvijas sasniegumi, ar ko esam nozīmīgi Eiropas Savienības valstu acīs un ko varētu iekalt Eiropas Savienības valstu jubilejas monētu sērijā.
Komisijā risināmo uzdevumu sarežģītība un tēla filozofijas līmenis atšķiras – viena lieta, kad jāizveido apgrozības monēta ar skaidri izprotamu un konkrētu tēlu (kliņģeri, čiekuru vai Jāņu vainagu), un pavisam kas cits, ja top jubilejas vai piemiņas monēta, kas simbolizē kultūrvēsturisku procesu, māksliniecisku vai filozofisku faktu. Taču vienkāršs nav neviens uzdevums, vai runa būtu par pūcessaktu vai valsts neatkarību.
Paklausoties kā strādā eksperti un mūsu kolēģi, ir skaidrs, ka tā droši nemaz nevar pateikt, kura frāze, kurš priekšlikums pavēris ceļu jaunajam tēlam. Visbiežāk monētas sižets top domai aiz domas ķeroties, vijoties, sakārtojoties. Katrs tajā iepludina ko savu, papildinot viens otru. Profesora Jāņa Stradiņa fantastiskās zināšanas vēstures, kultūras, mākslas, arhitektūras un citās jomās, Ramonas Umblijas ierosmju kaskādes un asredzīgais skatījums, toleranti atturīgā Ilmāra Blumberga īsās, bet allaž trāpīgi intensīvās atziņas, Ilmāra Lancmaņa kultūrbagātīgās sentences, Latvijas Bankas padomnieka Bruno Rubesa piezīmes, kas trāpa “desmitniekā”, mākslinieciskā konsultanta Laimoņa Šēnberga dzīves un mākslas faktu filozofiski interpretīvais skatījums un vienlaikus spēja konkretizēt domu līdz milimetru daļām (ne reizi vien viņš sagādājis galvas sāpes citvalstu kaltuvēs, jo nepieļauj pat niecīgu atkāpi no prasītās kvalitātes), Marutas Brūkles, kas ilgus gadus bankā vada monētu tapšanas procesus, pieredze un humors, kas sēžu laikā nereti palīdz atspriegot sastrēgušo domu karuseli… Ikvienam ir unikāls skatījums, ko var paust garīgi bagāti cilvēki.
To, ka Latvijas Bankā top labi produkti, tas ir, monētas, apliecina arī starptautiskā atzinība: tūkstošgades mijai veltītā monēta Poga izdevuma “World Coins” konkursā 2001. gadā tika atzīta par pasaules gada novatoriskāko, bet divus gadus vēlāk monēta Liktenis no sērijas Pamati – par gada mākslinieciskāko monētu, 2002. gadā Latvijas Banka Bāzelē saņēma Vreneli balvu kā radošākā valsts banka, bimetāla monēta ar zilo niobiju vidū – Laika monēta – saņēma Pasaules bimetāla monētu kluba balvu kā labākā 2004.gadā, Minhauzenam veltītā, savukārt, izstādē “Vicenza Numismatica” Itālijā ieguva galveno balvu kā 2005.gada izcilākā monēta.
***
Zirgs, kas spēra to “Eiropas kāju” pāri zobenam…
Lai būtu kaut īss ieskats radošajā procesā, kādā tiek formulēti ieteikumi topošās monētas māksliniekiem, lūk, piemērs, kad Latvijas Bankai tika lūgts veltīt vienu jubilejas un piemiņas monētu Siguldai.
Siguldā nākamgad tiks svinēti 800 gadi, mēs gan vienojāmies ar pašvaldības pārstāvjiem, ka uz monētas tie netiks pieminēti. Monētu var veltīt arī vietai, jo cilvēki Krimuldu, Turaidu un Siguldu uztver kā vienotu veselumu…
Turaida Indriķa hronikā ir pieminēta pat agrāk nekā Siguldas pils, kurai nu apritēs 800 gadi…
Tad vienu monētas pusi veltīt Siguldai, otru – Turaidai un Krimuldai? Vai Gaujas senlejai? Māksliniekiem ir jādod kāda ievirze domāšanai…
Siguldu raksturojošais tēls varētu būt arī Turaidas roze, kas ir sentimentāls tēls un latvieši to var labi “nolasīt”…
Var saistīt ar Kaupo – viņš ir pirmais kristīgās ticības moceklis un viņa kaps atrodas pie Krimuldas baznīcas…
Varbūt viena monētas puse var būt lībiski pagāniskā, jo tas bija Vidzemes lībiešu centrs, otru veltīt kristietības kultūrai? Tieši Turaidā notika vietējo cilšu izšķiršanās par kristietību vai pagānismu. Atcerieties Artura Baumaņa gleznu, kurā bija attēlots baltais likteņa zirgs, kas ceļ kāju pāri zobenam…
Vai Siguldas un Turaidas tēls asociēsies ar to zirgu?
Būtībā Indriķa hronikā Siguldas novada pieminējums sākas tieši ar balto likteņa zirgu, kad Daugavas un Gaujas lībiešiem sāka sludināt kristietību. Un kaut arī lībji tam zirgam visu laiku slaucīja muguru, lai noslaucītu nost svešo dievu, zirgs tik un tā spēra to “Eiropas kāju” pāri zobenam…
Bet pilis, bruņas, zobens… – vai tā nebūs pārāk konkrēta situācija? Vai monētas stāsts tiks saprasts? Ir gan iespēja to iestrādāt sertifikātā, paskaidrojumā…
Uzdevumā var likt to vispārinošo – ka Sigulda ir vēsturiskā vieta, kur saduras lībiskais ar kristīgo. Tas varētu būt viens no motīviem, pretpāriem. Monētai jābūt demokrātiskai. Kopējais secinājums: Tēlā jāatrod līdzsvars ainaviskajam, leģendai, vēsturiskajam.
Kāda izskatīsies Siguldai veltītā Monēta dizaina komisijas speciālistu un mākslinieku kopējā darba rezultātā – varēs pārliecināties augustā.
