Zeltiņu evaņģēliski luteriskās baznīcas draudze rīt pulcēsies Vasarsvētku dievkalpojumā, lai klausītos mācītāja Ivo Šmita sprediķi. Šis dievkalpojums būs sevišķi nozīmīgs tiem pagasta iedzīvotājiem, kurus kristīs un iesvētīs.
Zeltiņu evaņģēliski luteriskās baznīcas draudze rīt pulcēsies Vasarsvētku dievkalpojumā, lai klausītos mācītāja Ivo Šmita sprediķi. Šis dievkalpojums būs sevišķi nozīmīgs tiem pagasta iedzīvotājiem, kurus kristīs un iesvētīs.
“Vasarsvētki ir trešie lielie svētki baznīcas gada pirmajā pusē. Tos svin tieši 50 dienas pēc Kristus augšāmcelšanās. Tad pār viņa mācekļiem nolaidās Svētais Gars un izveidojās pirmā kristīgā draudze – Vasarsvētku draudze jeb piecdesmitnieki. Ticība Dievam ir kā milzīgi liels koks, kuram ir daudz zaru – dažādas konfesijas. Mēs ar dzīvesbiedri Āriju esam piedalījušies visu konfesiju kopējās lūgšanās,” stāsta draudzes priekšnieks Dailis Bebris.
Viņš par savu pienākumu uzskata ne tikai rūpes par baznīcas sakārtošanu dievkalpojumiem, tās atjaunošanu, bet arī stiprināt cilvēku ticību Dievam. “Latvijā vēl nav bijusi garīgā atmoda. Daudzi dzīvo bez Dieva, uzskatīdami, ka ticība ir muļķība,” atzīst D.Bebris. Zeltiņu baznīcas draudzē ir 56 locekļi, bet uz dievkalpojumiem regulāri ierodas apmēram puse. Tiesa, Vasarsvētkos tāpat kā Ziemassvētkos ir vairāk dievlūdzēju arī no Kalncempju un Ilzenes pagasta, kur nav baznīcas.
Zeltiņu baznīca ir saposta Vasarsvētku dievkalpojumam ar ziediem, zaļumiem un meijām, tomēr nevar nepamanīt mitruma un sāļu bojātās sienas. Dievnams atjaunots 1990. gadā, bet ilgi tajā glabāja minerālmēslus, tāpēc sāļi ir dziļi iesūkušies sienu apmetumā. Atjaunotais krāsojums ir nolupis un arī apmetums drūp. Alūksnes Novada fondā var ziedot visi, kuri vēlas atbalstīt Zeltiņu baznīcas atjaunošanas darbus. D.Bebris atzīst, ka to vajadzētu sākt iespējami drīz. Viņa tēva brālis Pēteris Bebris veica baznīcas torņa rekonstrukciju, atjaunoja altāri un balkona daļu, kā arī daudzus citus darbus. Tagad jāturpina sirmā vīra sāktais, ir vajadzīgi līdzekļi ne tikai sienu, bet arī logu un vitrāžu atjaunošanai, lai baznīca atdzimtu tāda, kāda tā bijusi.
