Es pa televīziju dzirdēju, ka 9.decembrī ar saviem straujajiem ziemeļvēju zirgiem Tu ieradīsies manā Dzimtenes galvaspilsētā Rīgā. Cik tas būs jauki!
Es pa televīziju dzirdēju, ka 9.decembrī ar saviem straujajiem ziemeļvēju zirgiem Tu ieradīsies manā Dzimtenes galvaspilsētā Rīgā. Cik tas būs jauki!
Salatēti, vai Tu zini, ka latviešiem ir viena jauka tradīcija: kurš tavā mājā iegriežas – pie galda to sauc un cienā. Es vēlētos Tevi, Salatēti, uzcienāt ar maziem manis savāktiem našķīšiem – smaržīgu liepziedu tēju, Latvijas dārza saulsārtajiem āboliem. Es gribētu, Salatēti, lai visiem ļaudīm pasaulē Tu dāvinātu sirsnību, kas siržu durvis atslēdz, lai visi savos dārzos stādītu vecāsmātes puķīti sirsnību. Tad ikviens no mums spēs sevi atdot citiem, palīdzot pa dzīvi iet. Un būs visi tik mīļi, pieklājīgi un sirsnīgi runās. Un pasaulē viss būs mierīgi un jauki.
Ikkatra pasaciņa iesākas: “Reiz bija…” Reiz bija Salatētis Rīgā, kurš bija vislabākais pasaulē, kas visu var. Lai paliktu Tu, Salatēti, man atmiņā, es vēlētos mazu dāvaniņu sev – “dziedošu Salatēti”, kurš dzied Ziemassvētku dziesmu.
Visjaukākais būtu, ja Tu, Salatēti, nodotu sveicienus no mums – Alūksnes rajona Mārkalnes pamatskolas skolēniem – visiem savas zemes iedzīvotājiem. Mēs vēlamies, lai visiem pasaules bērniem būtu labi dzīvot.
Pateicos, Salatēti, vēlu Tev stipru veselību, možu soli, veiksmi katru dienu!
Ar mīļu sveicienu Mārkalnes pamatskolas 5. klases skolniece Maija Rūsīte
