Bērniem ir nepieciešama nodarbošanās un uzraudzība, ne tikai viņu fizioloģisko vajadzību apmierināšana. Te nu palīgā var nākt auklīte – cilvēks, kuram māte uztic savu bērnu prombūtnes laikā.
Bērniem ir nepieciešama nodarbošanās un uzraudzība, ne tikai viņu fizioloģisko vajadzību apmierināšana. Te nu palīgā var nākt auklīte – cilvēks, kuram māte uztic savu bērnu prombūtnes laikā. Svarīgi, lai šis cilvēks ir attiecīgi apmācīts šādai nodarbei, kā arī tas, lai ne tikai māte, bet arī bērns viņu pieņemtu.
Auklītes darbs ir misija, auklīte ir ģimenes loceklis, jo lielāko dienas daļu bērns pavada kopā tieši ar auklīti. Kādus pamatus auklīte bērnā ieliks, tādi atspoguļosies visā turpmākajā bērna dzīvē. Pirmkārt, auklītei jābūt izglītotai, tas ir, viņai jāprot apmierināt ne tikai bērna fizioloģiskās vajadzības, bet arī garīgās. Mūsu skolā auklītes apgūst zīdaiņu vingrošanas kursu pēc Bobata metodes. Šo metodi vajadzētu zināt gan auklītei, gan māmiņai. “Katram bērnam ir vajadzīga individuāla pieeja, ļoti svarīgi tas ir pirmajā dzīves gadā, jo šajā laikā bērnam ir jāapgūst ļoti daudz – jāiepazīst gan savs ķermenis, gan apkārtējā pasaule. Bobata metode tiek pielāgota atbilstoši bērna vecumam un attīstībai. Metode sastāv no divām cieši saistītām daļām – “handlings” jeb ikdienas aprūpes iemaņām un vingrošanas. Parasti fizioterapeits nodarbībās māca, kā mājās (fizioloģiski) pareizāk guldināt, celt, ģērbt, nēsāt, palīdzēt pie vēdera sāpēm, pūšanās, mierināt un aktivizēt, lai caur spēlēšanos motivētu bērnu aktīvi līdzdarboties. Tādējādi, prasmīgi aprūpējot mazuli, varam novērst attīstības aizkavēšanos un veidot labas kustību iemaņas. Pamatprincipi ir līdzīgi visos gadījumos, un tas būtu jāzina arī auklītei. Šīs zināšanas ļauj labāk saprasties ar bērnu, ir pamats spēlēm un pašaprūpes apguve. Tā auklīte kļūst labs palīgs vecākiem un mediķiem, jo tikai regulārs darbs nes labus rezultātus!” saka Bobata metodes fizioterapeite Gunta Veilande. Arī autiņu mainīšanas procesu var pārvēst par mazulīša harmoniskas attīstības nodarbi.
Psiholoģijas studijas palīdz dziļāk izprast bērnus dažādos viņu vecuma posmos, redzēt šos bērnus pavisam it kā no citas puses. Lai saprastu bērnu, mums savu reizi pašiem vajag sajust sevī bērnu. Un vēl – jātuvina bērns dabai! Psiholoģe Jeļena Jevdokimova ir pārliecināta: “Pirmsskolas vecums lielā mērā veido pamatu visai turpmākajai bērna personības attīstībai. Mēs reizēm pat neapzināmies, cik daudz kas cilvēka “pieaugušajā” dzīvē ir tieši atkarīgs no tā, kā ir noritējuši cilvēka pirmsskolas gadi. Zināšanas psiholoģijā sniedz mums informāciju par bērna attīstības īpatnībām, par cilvēka personības veidošanos, par saskarsmi – par to, kas veicina mūsos spējas novērot un analizēt savu garīgo pasauli, izprast savas izjūtas, tādējādi labāk izprast citu cilvēku izjūtas, bērnu garīgo pasauli, izskaidrot bērna uzvedību, vēlmes, kaprīzes un atbilstoši reaģēt uz tām.”
Auklīšu skolā darbojas arī ergoterapeite, perspektīva speciāliste, kas rūpējas, lai auklīte zinātu, kā aprūpēt un saprasties ar bērniņu, kuram ir dažādas veselības problēmas. Ergoterapeits palīdz cilvēkam būt pēc iespējas neatkarīgākam pašaprūpē, ikdienas aktivitātēs, dod iespēju viņam mācīties, strādāt un pilnvērtīgi atpūsties. To iespējams panākt ar palīgierīču palīdzību vai arī, pārveidojot vidi un sadalot aktivitāti pa soļiem. Pats svarīgākais, lai cilvēks darbojoties justu prieku un gandarījumu. Ergoterapeitam ir svarīga cilvēka dzīves kvalitāte, lai kādas būtu veselības problēmas.
Ir svarīgi, lai auklīte neapjuktu situācijās, ja bērns iegriezis pirkstā, sasitis kāju vai nokritis no augstuma. Tāpēc auklīšu skolas programmā iekļautas nodarbības par pirmās palīdzības sniegšanu. Vēl ļoti svarīga auklītes radošajā apmācībā ir viņas pašizaugsme. Auklītei jābūt nosvērtai, psiholoģiski līdzsvarotai, garīgi bagātai, sakārtotai gan iekšēji, gan ārēji. Šai darbā palīdz kristīgās ētikas pasniedzēja Daina Strelēvica. Aukle nav tikai darbs par noteiktu atalgojumu. Aukle ienāk ģimenē kā jauns ģimenes loceklis, kas uzņemas atbildību gan par auklējamo – bērnu, gan par visiem pārējiem ģimenes locekļiem. Līdz ar konkrēto pienākumu pildīšanu auklītes ētika nosaka arī citus pienākumus – saglabāt un uzturēt ģimenē saticību, mieru, savstarpēju uzmanību un mīlestību. Auklīte palīdz vecākiem veidot viņu bērnu pasaules uzskatu, attieksmi pret Dievu, tēvu un māti, citiem sabiedrības locekļiem, dzīvību un lietām… Auklītes kalpošana ir personīgais piemērs. Ja kāds vēlas kļūt par auklīti kādā kristīgā ģimenē, tad viņam vispirms vajadzētu būt gatavam gribēt būt labam cilvēkam. Tam būtu nepieciešama labā griba, lūgšanu gars, nostiprināti tikumi, iegūtas pirmzināšanas kristīgajā ētikā un ticības patiesībās. Tai jābūt labai, veselīgai un auglīgai sēklai, ko sēj aukle svešā ģimenē, kur aug bērns. Palīdzot auklītēm atrast ģimeni un ģimenei auklīti, tiek vērtēta turpmākā psiholoģiskā saderība starp vecākiem un auklīti un starp bērniņu un auklīti, jo šajā trīstūrī ne vienmēr valda vēlamā saskaņa. Te nu ir darbs psihologam. Dažs bērniņš vēlas gados jaunu auklīti, dažs ilgojas pēc mīļas vecmāmiņas, un vēl daudzas jo daudzas nianses tiek ņemtas vērā, lai piemeklētu pareizo un vienīgo aukli. Ir ģimenes, kuras vēlas pieņemt ģimenē vientuļu omīti, kura kļūtu par ģimenes locekli. Pieprasījums pēc profesionālām auklītēm palielinās! Uzņemies misiju, kļūsti par auklīti! Mēs auklītēm piedāvājam darbu līdztekus mācībām, jo zinām, cik svarīgi ir pelnīt. Lai auklīte būtu apmierināta, jābūt ar dzīvi apmierinātai sievietei! Vecuma amplitūda ir no 18 gadiem līdz pat 60 un vairāk. Studēt un kļūt par aukli nekad nav par agru vai par vēlu.
Kristīgās kultūras centra Lieldienu dāvana – auklīšu apmācība aprīlī par brīvu! Sīkāka informācija pa tālruni 6777585 vai 8222012, e-pasts: “deboras@one.lv”.
Kristīgo auklīšu skolas vadītāja un skolas radošais kolektīvs
