Interesanti gan mums tie deputāti –
Atceras vecotēvu vai vecomāti
Un piemet pie pensijas dažus grašus,
Bet galvenais – neaizmirst katrs sevi pašu,
Jo nevarot staigāt ar sejām priecīgām,
Samierinoties ar algām niecīgām.
Dažam, protams, nožēla bija,
Ka Latvija nav kā Nigērija,
Kur deputātiem actiņas valgas,
Jo saņem pasaulē lielākās algas.
Vai deputātiem, uz naudu kāriem,
Jāēd desmitreiz vairāk kā pensionāriem?
Varbūt patiešām jāprasa skarbi:
Kur tad ir tie diženie darbi?
Bez reālas nākotnes vīzijas guļamies,
Kā sapītām kājām pa purvu kuļamies.
Bez reālas nākotnes vīzijas ceļamies
Un kaut kā uz priekšu bezjēgā veļamies.
Jūs ticat, ka bēgļi pie durvīm dauzīsies?
Viss rāda: kur gribēs, tur iekšā lauzīsies.
Zem dižākās mošejas lielākā zvana
Būs vietējiem interesantāka dzīvošana.
Bet varbūt, ka krieviski jāpiesauc māte
Un deputātiem jāatņem imunitāte?
