Trapenes kultūras nama lielajā zālē tiek pārbūvētas divas krāsnis.
Trapenes kultūras nama lielajā zālē tiek pārbūvētas divas krāsnis. Darbs tikko sākts, bet līdz 14.oktobrim krāsnis būs gatavas. Tad kultūras namā ciemosies INTERREG IIIA projekta sadarbības partneri no Lahedas (Igaunija).
“Kad pavasarī sāku darbu, daļa kultūras nama telpu bija izremontētas. Vasarā ar pašvaldības finansiālu atbalstu atjaunoja sienu krāsojumu, griestu segumu un apgaismojumu, kā arī ielika jaunus logus aktieru un viesmākslinieku telpās, lai gan šie darbi nebija iepriekš paredzēti. Bija iecerēts sakārtot tikai apkuri lielajā zālē, jo vecās krāsnis ziemas mēnešos lielo telpu nespēja apsildīt, jo arī logus tajā nevar hermētiski aizvērt. Tagad zālē būs ķieģeļu krāsnis, turklāt caur vienas krāsns stikla durvīm varēs redzēt degšanas procesu. Pirmo reizi tās iekurināt varēs Igauņu dienā, kurā gaidāma Lahedas vīru kora, sieviešu un jauniešu deju kolektīva uzstāšanās,” stāsta Trapenes kultūras nama direktore Ritma Kārkliņa.
Tas būs otrs ar igauņiem kopējais pasākums, kas notiek sadarbības projektā “Kultūras integrācija Eiropas Savienības jaunajā pierobežā”. Savukārt trapenieši ar koncertprogrammu uz Lahedu dosies 26.novembrī. Projekts nodrošina arī 5000 latu finansējumu, lai iegādātos prožektorus, jaunus aizkarus skatuvei, sintezatoru un tērpus Trapenes sieviešu korim. “Koris jau ir atsācis mēģinājumus. Stabili darbojas senioru deju kopa “Bormanītes” un jauktais ansamblis. No jauna izveidojies jauniešu trio, kura pirmā uzstāšanās bija Apes Pilsētas svētkos,” informē R.Kārkliņa.
Viņa atzīst, ka remontos ir pārtērēti kultūras namam paredzētie līdzekļi – desmit procenti no pašvaldības budžeta, tāpēc pagaidām nav zināms, vai foajē paliks bez apkures.
Kultūras nama direktores kabinets atrodas kamīnzālē. Bijušajā barona Vulfa guļamistabā saglabājies unikāls zilo podiņu kamīns, kuru vajadzētu restaurēt. Pašlaik neizmantotas ir ēkas otrā stāva telpas.
“Šī ir bijusi barona medību pils – vienstāva koka ēka. Pēc Pirmā pasaules kara pagasta valde to ir nopirkusi un pārbūvējusi tautas nama vajadzībām, tāpēc ēka vairs nav kultūrvēsturisks piemineklis, tomēr kamīns ir vērtība, kas saglabājama,” norāda direktore.
Viņa uzsver, ka restaurējamas ir arī ārdurvis, lai nemainīgs paliktu ēkas ārējais izskats.
