Ak, cik ļoti man gribas, lai beidzot pie mums atnāk ziema un apklāj zemīti ar baltu un pūkainu sniega segu! Decembris jau klāt, bet no ziemas joprojām nav ne miņas.
Ak, cik ļoti man gribas, lai beidzot pie mums atnāk ziema un apklāj zemīti ar baltu un pūkainu sniega segu! Decembris jau klāt, bet no ziemas joprojām nav ne miņas. Jūs teiksiet – pirms mēneša taču jau bija pirmais sniegs un sals, bet es domāju, ka par to jau visi sen ir aizmirsuši, jo tas nokusa tikko uzsnidzis, un šobrīd pat ir grūti noticēt, ka ziema šogad vispār jau ir ciemojusies pie mums. Man gribas īstu ziemu, jo rudens pelēcība un drūmums ir kļuvuši tik apnicīgi un nogurdinoši.
Es gribu caur loga rūti laternas atspīdumā noraudzīties rimtā smalko sniegpārslu dejā, gribu uzpūst karstu elpu uz loga rūts un skatīties, kā lēnām izkūst leduspuķu kristāliņi. Gaidu mirkli, kad varēšu izbaudīt sniega nerimstošo un gurkstošo dziesmu zem cilvēku soļiem, sajust sala stindzinošo elpu, no rīta dodoties uz darbu, iekrist sniega kupenā un slidināties pa ledu, atceroties bērnību. Es, protams, apzinos, ka jau pēc pirmā ziemas mēneša es atkal gribēšu, lai sniegs ātrāk nokūst, ārā ir silti, nav jāietinas kažokā, ziemas cepurē, šallē un cimdos un ātrāk atnāk pavasaris, taču šajā mirklī, kad ir tik ļoti jūtams Ziemassvētku tuvums, man gribas, lai pasaule kļūst gaišāka. Baltais sniegs, manuprāt, palīdzētu vairot šo sajūtu. Ziemassvētki man vienmēr ir asociējušies ar sniegu, gaišumu un tīrību visapkārt. Un būtu taču tik skaisti pēc eglītes mežā brist pa dziļām sniega kupenām vai arī izpušķot zaļsvārci turpat mežā un svētkus nosvinēt brīvā dabā…
Vai to šogad būs lemts piepildīt, pašreiz vēl nevar paredzēt. Diemžēl arī meteorologi sola, ka sniegu atkal varam gaidīt tikai decembra mēneša beigās, taču man tik ļoti gribas cerēt, ka tas uzsnigs jau agrāk un līdz ar krāšņajiem svētku rotājumiem namu logos, uz durvīm un dārzos darīs priecīgāku svētku gaidīšanas laiku. Varbūt Ziemassvētku vecītis un rūķi atsūtīs mums no Ziemeļpola sniegu kā svētku dāvanu… Bet tikmēr jau rīt katrs savā adventes vainagā aizdegsim pirmo sveci un skaitīsim četras nedēļas līdz Ziemassvētkiem – gada gaišākajiem, skaistākajiem un brīnumainākajiem svētkiem. Laikā, kad saules gaismas ir tik maz, mūsu sirdis vismaz priecēs sveču liesmiņas. Tās arī atvērs ceļu pretī gaismai. Ar katru nākamo svētdienu un nākamo aizdegto adventes sveci kļūs arvien gaišāks, līdz beidzot Ziemassvētkos gaisma atkal gūs uzvaru pār tumsu. Gribas, lai šajā klusajā gaidīšanas laikā arī mūsu domas kļūst gaišākas un vairo labestību. Lai sirdīs vietu rod prieks un sirsnība, lai, neko neprasot pretī, citiem darām labu, lai, pārdomājot šo aizejošo gadu, solāmies sev kļūt labāki… Radīsim paši gaismu ap sevi!
