Divas nedēļas cilvēkiem uz mēles ir Jūrmalas slavenās telefonsarunas. Viennozīmīgi tā šobrīd ir populārākā pilsēta Latvijā.
Divas nedēļas cilvēkiem uz mēles ir Jūrmalas slavenās telefonsarunas. Viennozīmīgi tā šobrīd ir populārākā pilsēta Latvijā. Tagad vietējais tūrisma centrs ziemā, kad atpūtnieku mazāk, var piedāvāt jaunu maršrutu “Pa Jūrmalgeitas vietām”. Apskatīt slavenās vietas, kur notikušas pirmsvēlēšanu kaislības, kā arī iepazīties ar notikumu varoņiem, kuri vēl būs uz brīvām kājām, tagad, iespējams, gribēs daudzi, un Jūrmalai nebūs jāuztraucas par kluso laiku ziemā.
Bet, nopietni runājot, ir kas tāds, kas mani patiesi uztrauc šajā epopejā. Jāteic, ka, noskatoties “De facto” otro “sēriju”, mana pārliecība par oligarhu iesaistīšanos šajā lietā nemazinājās. Tagad aina kļūst vēl skaidrāka, ka mūsu politiķi ir saistīti ne tikai ar apšaubāmiem uzņēmējiem, bet pat ar krimināliem elementiem. Iespējams, to vēl varētu iedomāties 1996.gadā, kad mūsu valsts bija veidošanās procesā, bet ne 2006.gadā. Acīmredzot pārmaiņu nav nekādu, un nebūtu brīnums, ka nomaļā pagalmā atrastu kādu notikumos iesaistīto ar lodi pierē.
Otrs faktors, kas mani satrauc vēl vairāk, ir diskusijas, kurās iesaistās augstas amatpersonas, pat prezidente, vai žurnālistiem šīs sarunas bija jāpublisko. Un tas ir dīvaini, ka demokrātiskā valstī par kaut ko tādu vispār diskutē. Te jau var saskatīt līdzības ar Baltkrieviju. Absurds ir viedoklis, ka žurnālistiem bija jāpadomā par sekām pirms publiskot telefonsarunas. Par sekām jau nu bija jādomā politiķiem, nevis žurnālistiem. Savukārt žurnālistu pienākums bija celt gaismā šos notikumus, jo sabiedrībai ir svarīgi to zināt. Šīs sarunas uzskatāmi parādīja, cik korumpēta ir politiskā vide. Un nav svarīgi, kura partija te bija vai nebija iesaistīta, jo neviens taču nav muļķis, lai nesaprastu, ka acīmredzot tieši tāpat vai līdzīgi notikumi risinās visās vietās. Smieklīgi, ka daža laba partija ar milzīgi augsto morāli nu cer ar šī notikuma palīdzību spodrināt savu mundieri, bet partija, kas vienmēr sludinājusi latviskās vērtības, tagad uzvedas kā prostitūta, kas grib ieskaidrot, ka ir nevainīga bārenīte. Laikam jau mūs, vēlētājus, politiķi vienkārši uzskata par pamuļķīšiem, ne velti radās Krištopana spārnotais teiciens par Latviju kā muļķu zemi. Jā, protams, vēlēšanas parādīs, kurš saņems lielāko sodu, bet būtisks ir jautājums, kas notiks tālāk? Lielas ticības, ka tiesas process atklās visu patiesību un vainīgais saņems pelnīto sodu, nav. Politiķi kļūs piesardzīgāki? Visticamāk, ka tā arī būs vienīgā mācība. Patiesībā es cerēju, ka vismaz kāds politiķis būs tik drosmīgs un atzīs savu vainu, nevis ar lielām grūtībām izspiedīs, ka ir nedaudz kauns.
