Krista, skolniece no Alūksnes: Lai viņu pieņemtu pārējie bērni – lai neapsaukātos un ņemtu savā bariņā – un lai mācības pirmajā brīdī nebūtu par grūtu.
Krista, skolniece no Alūksnes:
Lai viņu pieņemtu pārējie bērni – lai neapsaukātos un ņemtu savā bariņā – un lai mācības pirmajā brīdī nebūtu par grūtu.
– Vija, skolotāja no Liepnas:
Grūti spriest. Es pati strādāju skolā, bet internātskolā. Mūsu bērniem pašā sākumā jau nav paša svarīgākā – viņiem nav vecāku mīlestības. Es nesaku, ka visiem, bet lielai daļai tā tas ir. Tas būtu galvenais, kā viņiem trūkst, taču, domāju, mīlestība ir vajadzīga visiem, jo bez tās neviens nevar iztikt. Es uzskatu, ka tas ir būtiskākais, kas vispār ir vajadzīgs, jo mīlestības nekad nevar būt par daudz. Tagad liela daļa jauno cilvēku aizbrauc uz Īriju un bērnus atstāj šeit – bērni no tā cieš, jo tiek savā ziņā atstāti novārtā un aizmirsti.
– Santa, skolniece no Alūksnes:
Galvenokārt, laba attieksme no skolotāju puses un bērnu attieksme – lai tā būtu laba kā vienaudzim pret vienaudzi. Protams, nozīme ir arī vecāku attieksmei un tam, kā viņi sagatavo bērnu skolai. Domāju, ka būtu jāizstāsta jau iepriekš, kas var notikt un kā var gadīties skolā, it īpaši pirmajās klasēs.
– Diāna, skolniece no Alūksnes:
Pazīstami draugi un mācību līdzekļi. Nozīme ir arī vecākiem. Viņiem būtu jāatbalsta mazie bērni, lai tie justu atbalstu. Domāju, ka pirmajā klasītē būtu labi, ja vecāki savu bērnu vēl vestu uz skolu – parādītu viņam ceļu sākumā, lai tas nebūtu jādara vienam.
– Līga, skolniece no Alūksnes:
Protams, vecāki, kas bērnus atbalsta, skolotāji, kas iedrošina bērnus iet uz skolu un draugi. Ar iedrošināšanu no skolotāju puses es domāju bērna motivēšanu patiešām nākt un mācīties, nevis stundu laikā darīt kaut ko citu. Skolotājiem ar savām prasībām un izturēšanos nevajadzētu viņus vienkārši atbaidīt.
