Pēdējās dienās publiskajā telpā Eiropas komisija paudusi viedokli, ka Ziemeļeiropu varētu piemeklēt kārtējā dzīvnieku masveida saslimšana, šoreiz – briežu hroniskās novājēšanas jeb nīkuļošanas slimība. Ziemeļamerikā tā izplatās jau kopš pagājušā gadsimta 60.gadiem, bet Eiropā ievazāta pērn, kad tā konstatēta vairākiem briežiem un aļņiem Norvēģijā. Līdz ar to arī Latvijā plāno izstrādāt un ieviest īpašu šīs slimības uzraudzības programmu.
Ilze Meistere, PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja
Tā kā Eiropas komisija cēlusi par to trauksmi, arī Latvijā pastāv briežu hroniskās novājēšanas slimības pasīvā uzraudzība, kad par aizdomām par briežu dzimtas dzīvnieku (Latvijā tie ir aļņi, staltbrieži, stirnas) saslimšanu ar minēto slimību ir jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD). Briežu hroniskās novājēšanas slimība ir lēni progresējoša, hroniska centrālās nervu sistēmas slimība briežu dzimtas dzīvniekiem, kad novēro sugai neraksturīgas izmaiņas uzvedībā – kustību traucējumus, organisma vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanos, lēnu novājēšanu, siekalošanos, zobu griešanu un citu. Ja tiek pamanītas šādas izmaiņas briežu dzimtas dzīvniekiem, par to jāziņo PVD. Eiropas Komisija pašlaik izstrādā regulas projektu par briežu hroniskās novājēšanas slimību. Tajā būs noteikts, ka Latvijā no 2018.gada PVD jāievieš briežu hroniskās novājēšanas slimības uzraudzības programma. Medniekiem ir jāievēro biodrošības pasākumi līdzīgi kā pie Āfrikas cūku mēra – jāmaina apavi, apģērbs pēc medībām, jāievēro personīgā higiēna. Turklāt nevajadzētu ievest briežu dzimtas dzīvnieku gaļu, subproduktus vai trofejas no valstīm, kurās slimība konstatēta (Norvēģija, ASV, Kanāda). Ja radušās aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar briežu hroniskās novājēšanas slimību, par to jāziņo PVD. Tā kā nevar izslēgt cilvēku iespēju inficēties ar minēto slimību, tad nedrīkst lietot uzturā gaļu, kas iegūta no slima briežu dzimtas dzīvnieka. Eiropas Komisijas izstrādātajā regulas projektā šādu gaļu no laboratoriski apstiprināta slima briežu dzimtas dzīvnieka paredzēts iznīcināt.
Ansis Gailītis, mednieks
Varbūt neesmu tik kompetents šajā jautājumā, bet pirms gadiem desmit par to lasīju internetā – bija rakstīts, ka šī slimība ir izplatīta Zviedrijā aļņiem, bet par briežu dzimtas dzīvnieku saslimšanu nekādu informāciju nebiju dzirdējis. Tā kā dzīvē ar tādu slimību neesmu saskāries, ceru, ka tādas arī nebūs mūsu pusē. Tas viss šķiet ļoti nelabi – tik daudz dažādu infekciju un slimību! Tas vedina uz to, ka kaut kas netiek darīts pareizi, iespējams, ar vakcīnām vai ko citu, ja tik masveidīgi sāk izplatīties dažādas slimības. Esmu dzirdējis, ka briežu pievilināšanai tiek izmantots amerikāņu līdzeklis (briežu dzimtas dzīvnieku urīns). Iespējams, tieši to vajadzētu izpētīt, jo kā gan citādāk tāds vīruss vai slimība varētu šeit nonākt? Zviedrijā šis līdzeklis bijis visai plaši izplatīts, jo tur aļņu biezība bija ļoti augsta, un, izmantojot šo līdzekli, aļņi tika nošauti. Ja ir pārāk liels dzīvnieku blīvums, tad arī viņiem piemetas dažādas kaites. Tas sasaucas ar zinātniskajām vadlīnijām, kas man studējot tika mācīts – ja dzīvnieku ir par daudz, viņi saslimst. Cilvēkiem jau ir tāpat, piemēram, Rīgā saslimstība ar gripu ir krietni augstāka nekā viensētās dzīvojošajiem cilvēkiem – jo mazāk cits ar citu kontaktējas, jo mazākas iespējas saslimt. Domāju, pie vainas daudzajām slimībām ir lielais globālisms. Aizbraucam uz Āzijas vai Āfrikas valsti, kur arī ir līdzīgs mikrobs. Viņi viens otru atpazīst, sapārojas, un galarezultātā šī baktērija kļūst neuzvarama.
Sarmis Āboliņš, mednieks
Šo dzīvnieku populācija ir ļoti veselīga. Jā, 90.gados aļņu bija maz, bet nu jau jāsāk uztraukties par to, ka viņu ir par daudz. Mūsu medību iecirknī pērn ir bojātas aptuveni 20 hektārus lielas jaunaudzes. Tādēļ vajadzētu lielāku limitu šo dzīvnieku likvidācijai. Par slimību runājot, zinu, ka tāda ir un šie gadījumi ir konstatēti Norvēģijā un Zviedrijā. 80.gados, kad tika konstatēts, piemēram, cūku mēris Latvijā, uzreiz tika ieviestas drošības sistēmas – karantīnas, dezinfekcijas vannas uz ceļiem un tamlīdzīgi. Tagad tikai medniekam ir jādezinficējas, ejot mežā. Saka, ka cūku mēra izplatības ātrums ir 50-60 kilometri gadā, bet patiesībā izplatības ātrums ir lielāks, jo, piemēram, kokvedēja mašīna, kas ir uzkrauta pie manis, pēc sešām stundām jau ir Liepājā ar visu kravu! Tātad izplatības ātrums ir sešas stundas, un, ja viņš ir inficējies pie manis, tad arī visai Latvijai pāri tiek aizvesta slimība. Cits jautājums – vai tā infekcija no riepām paliek mūsu kilometros vai tiek aizvesta līdz galapunktam? Viss ir iespējams. Bet, tā kā dzīvnieks ir valsts īpašums līdz brīdim, kad medniekam tiek izsniegta licence to nomedīt, tad tik, cik mums atļauj nomedīt, tik nomedījam. Gadījumā, ja uzraudzības programmā ieviesīs aizliegumu par aļņu gaļas tirdzniecību, tad medījumi tiks utilizēti. Infekcijas gadījumos mūsu darbs ir tikai nomedīt un gaidīt PVD, kas nogādā dzīvnieku utilizācijai.
