Spānija ir krāšņa zeme – ar saviem gleznainajiem apvidiem un bagāto kultūras mantojumu tā piesaista daudzus tūristus, kuriem lielais karstums nav šķērslis, lai tajā viesotos atkal un atkal.
Spānija ir krāšņa zeme – ar saviem gleznainajiem apvidiem un bagāto kultūras mantojumu tā piesaista daudzus tūristus, kuriem lielais karstums nav šķērslis, lai tajā viesotos atkal un atkal. Lai iepazītos ar izslavēto Spāniju savām acīm, šajā zemē viesojās arī Alūksnes mūzikas skolas skolotāja Aija Luika, pārvedot mājās ne mazums emociju un iespaidu.
Par pirmo pieturu Spānijā kļuva Barselona – Vidusjūras krasta pilsēta, kas ir otra lielākā pilsēta valstī un Katalonijas galvaspilsēta. “Katalonijas pērle,” nosaka Aija, paužot savu sajūsmu par šo pilsētu. Kataloņus Spānijā viņa salīdzina ar mūsu pašu latgaļiem, kuriem izveidojušās savas tradīcijas un ir sava kultūra. Šeit apskatīta viena no skaistākajām gājēju ielām pasaulē – La Rambla, kas beidzas piekrastē – vietā, kur uzcelts piemineklis slavenajam jūrasbraucējam Kristoforam Kolumbam. Pašu pilsētu Aija raksturo kā ļoti skaistu, vitālu un dinamisku.
Starp vērtīgākajiem apskates objektiem šeit esot ģeniālā spāņu arhitekta Antonio Gaudi apbrīnojamās celtnes. “Viņa celtnēm ir ļoti īpatnējas formas – tās neveido, kā ierasts, taisnas līnijas, bet it kā no dabas ņemtas formas, tāpēc mājas izskatās nedaudz liektas,” ar redzēto iepazīstina Aija, uzsverot, ka šīs ēkas ir unikālas arī ar to radīšanā izmantotajiem dabiskajiem materiāliem, kā, piemēram, akmens vai koks. Unikāls esot arī Guela parks, kas nosaukts slavenā arhitekta patrona vārdā. Parku veidojot paša Antonio Gaudi arhitektūra, kur sevišķi atmiņā paliekoši no keramikas flīzēm un marmora veidotie soli.
Neaizmirstams izvērties arī brauciens ar kuģīti gar Kosta Brava jeb tulkojumā – Mežonīgo krastu. Brauciena laikā Aija guvusi iespēju šo krastu apskatīt no jūras puses, skatam paveroties krāšņām ainavām, ko rotā senlaicīgas pilis. “Krasts patiešām ir savā ziņā mežonīgs, bet tajā pašā laikā tur var redzēt tādus skaistus dabasskatus,” viņa saka. Kā interesantu iezīmi Aija min piekrastes smiltis, kas nelīdzinoties Baltijas krastā esošajām, jo esot ar tādu kā grants piejaukumu. Savdabīgā ūdens nokrāsa un lielie viļņi padarījuši viesošanos Mežonīgajā krastā par brīnišķīgu daļu no visa ceļojuma.
Aija atklāj, ka par nākamo pieturas punktu ceļojumā pa Spāniju kļuvis Granadas novads – Andalūzijas dvēsele. Tajā apskatīta slavenā Alhambra jeb mauru pils komplekss, kas ir ievērojamākais islama laicīgās arhitektūras piemineklis Eiropā gan lieluma, gan mākslinieciskās kvalitātes ziņā. “Mauri nāk no Ziemeļāfrikas. Viņi ir islama ticības pārstāvji un valdījuši šajā pusē gadsimtiem ilgi, kā kultūras mantojumu atstājot ļoti īpatnējas, bet skaistas austrumnieku tipa celtnes,” viņa stāsta. Aija atklāj, ka ar šo pils – cietokšņa kompleksa celtniecību mauri esot gribējuši radīt paradīzi zemes virsū. Pašu kompleksu veidojot dažādas celtnes, arkas un strūklakas, kas papildinātas ar austrumnieciskiem rotājumiem. Līdzās atrodoties vasaras dārzi ar brīnišķīgi ziedošām rozēm, kas, viņasprāt, šo vietu padara pasakaini skaistu.
Granadā Aija piedalījusies arī flamenko vakarā. “Flamenko nav parasta deja. Tā ir ikdienas prieku un sāpju mākslinieciski spēcīga izpausme. Šis mākslas veids ir unikāls Andalūzijai, precīzāk – čigānu kultūrai. Dejotājas lepnā un graciozā stāja pauž apvaldītu kaisli, bet dziedājumam raksturīgi spalgi vibrējoši toņi. Dziedot parasti pavada ģitārists un plaukstu sitējs,” Aija iepazīstina ar Spānijā gūtajām zināšanām par flamenko, atzīstot, ka šo priekšnesumu vērošana klātienē bijusi neaizmirstami skaista.
Interesants piedzīvojums izvērties, iepazīstot šeit dzīvojošo čigānu mājvietas jeb alas, kurās viņi dzīvo. Aija gan uzsver, ka dzīve šādās mājvietās ir ne mazāk pilnvērtīga kā parastās celtnēs. “Kāda sieviete mums laipni izrādīja savu mitekli. Tur bija ļoti skaistas mēbeles un vismodernākās tehnoloģijas, turklāt mājvietas atrašanās alā ļauj uzturēt konstantu klimatu visu gadu, kur vasarā ir patīkams vēsums, bet ziemā – mēreni silts,” saka Aija.
Saistībā ar Spānijas klimatu viņa atklāj novērojumus par to, kā notiek cīņa ar lielo karstumu. Metāla jumtu vietā ēkām tiekot izmantoti keramikas jumti, kas nelaiž cauri karstumu. Šādas keramikas flīzes, tiekot izmantotas gan mazām, gan lielām celtnēm, visiem logiem priekšā ir žalūzijas, turklāt grīdas veidotas vai nu no akmens, vai no marmora. “Ir viesnīcas, kur ir pat kondicionieri, tā ka, ieejot iekšā telpā pēc karstumā pavadīta laika, jūties ērti un komfortabli,” atzīst Aija.
Ceļojums tālāk virzījies pa vairākiem mazākiem pieturas punktiem – Sevilju, kas ir Andalūzijas pērle ar Eiropas lielāko gotisko katedrāli un pilsētas simbolu Hiraldi torni, Kordovu, kas ir kādreiz varenā Kordovas arābu emirāta galvaspilsēta ar Lielo mošeju, kā arī Toledo jeb viduslaiku pilsētu – cietoksni ar ieroču darināšanas tradīcijām un katedrāli.
“Sevilja ir viena no vadošajām dienvidu pilsētām. Tajā mēs apmeklējām Eiropas lielāko gotisko katedrāli, Hiraldas torni un spāņu laukumu,” viņa stāsta. Apmeklēta arī Alkazara pils, kas ir kādreizējā karaļa Pedro I pārbūvētā pils. “Šī pils ir Spānijas karaļa rezidence, kuras pārbūve ilgusi apmēram 700 gadus. Arī tagadējais karalis Huans Karloss I, atbraucot uz šo vietu, parasti apmetoties tieši šajā pilī, kas ir bagāta ar dažādu veidu baseiniem un austrumu stila iezīmēm,” saka Aija.
Arī Kordovā, kas esot viena no senajām kultūras pilsētām, iepazīta arhitektūra, kurā varējis skatīt austrumnieku atstātās pēdas. “Kordovā mēs apmeklējām Lielo mošeju, kas savulaik bijis mauru kultūras veidojums, bet, sākot ar 15. – 16.gadsimtu, tajā sāka iebūvēt katoļu katedrāli. Rezultātā tas ir tāds kā divu stilu apvienojums, kas daudziem nepatika un radīja vilšanos,” saka Aija. Šī pilsēta izcēlusies ar mazām, šaurām ieliņām, kā arī ebreju kvartālu, taču spilgtākie iespaidi, kas šeit gūti, saistīti tomēr ar savdabīgo celtni.
Savukārt Toledo jeb viduslaiku pilsētā – cietoksnī Aija ar ceļabiedriem viesojusies vēlā vakara stundā. Šajā pilsētā savulaik esot darbojies slavenais gleznotājs El Greko. Tiesa, tā kā bijis jau gana vēls, atmiņas par šo pilsētu glabā vien spāņiem tipiskā nakts dzīve, kad ielas piepildās ar cilvēkiem, kas dodas izklaidēties vai vienkārši vakariņot. “Karstuma dēļ Spānijā ir tā siesta jeb dienas vidus, kad visi veikali tiek slēgti, bet, iestājoties vakara stundai, viss atkal atdzīvojas,” atceras Aija.
Ceļojums pa Spāniju beidzies ar viesošanos Madridē. “Šī pilsēta atrodas valsts vidienē. Vecpilsēta ir diezgan netīra un tur ir maz zaļumu. Šeit atrodas slavenais “Prado” muzejs,” saka Aija. Tiesa, iespēju apskatīt muzeju, kas ievērojams ar spāņu glezniecības darbu krājumu, šoreiz laidusi garām, jo viņai labprātāk patīkot vērot cilvēkus un dabu. Tā, piemēram, pārvietojoties pa šoseju, uzmanību piesaista starp tām augošie oliandri, turklāt neesot iespējams nepamanīt spāņu tautas skaļo raksturu, ko papildina nemitīgā runāšana un iespaids – ka runā visi, bet neklausās neviens.
