Stāsts turpinājumos. 5. Tiešām jau pēc divām dienām Rolands ir klāt ar lietiskiem pierādījumiem: fotogrāfiju, kurā redzams Artis un tā sieviete.
Stāsts turpinājumos. 5.
Tiešām jau pēc divām dienām Rolands ir klāt ar lietiskiem pierādījumiem: fotogrāfiju, kurā redzams Artis un tā sieviete. Abi blakus laikam kādā kafejnīcā. Karmenas šoks ir pamatīgs. Viņa aizmirst sev solīto nepārsteigties, pauzēt un “tikai visu uztīt uz ūsas”. Kā satrakota lauvu māte viņa iedrāžas Arta dzīvoklī. Niks ir mājās, bet Artis esot aizgājis uz veikalu. Vispirms Karmena nolemj tikt galā ar puiku.
“Es gribu beidzot pārnākt dzīvot pie jums pavisam! Ko tu par to saki?”
“Mēs ar tēti vēl neesam visu izsprieduši. Mēs paši tiekam ar visu galā. Tu vari dzīvot mierīgi savā mājā!”
“Kā savā mājā? Manas mājas ir jau sen kopā ar jums. Mammu mēs nevaram piecelt, un sieviete vajadzīga katrā normālā ģimenē. Es tev tēti neatņemu, es tikai viņam palīdzu.”
“Tu neesi man mamma un nebūsi nekad!” puika noskalda kā ar cirvi un sāk raudāt. Tādu – raudošu un satrauktu – dēlu atrod Artis. Karmena var paskaidrot tikai to, ko ir teikusi un ko atbildējis Niks. Neko sliktu viņa nav gribējusi teikt, ne arī pateikusi!
“Man, starp citu, ir skaidra jūsu taktika! Es te sāku traucēt! Tu satiecies ar citu sievieti! Te ir pierādījumi!” un Karmena uz galda uzmet vairākas Rolanda uzņemtās fotogrāfijas. “Man jau sen bija aizdomas, tu, nelieti!”
