Kārena Kingstona ir Fen šui un Telpas attīrīšanas Rietumu metodes aizsācēja un izmantotāja.
Kārena Kingstona ir Fen šui un Telpas attīrīšanas Rietumu metodes aizsācēja un izmantotāja. Viņas grāmatu pamatā ir pieredze praktiskajās nodarbībās un semināros, kurus viņa vada daudzās vietās visā pasaulē.
Uz šo atziņu pamata izveidojies autores praktiskais seminārs un tapusi grāmata “Kā atbrīvoties no krāmiem ar Fen šui”. Tās trīs daļas rada izpratni par to, kas ir krāmi, kā identificēt krāmus un kā no tiem atbrīvoties.
Lai dzīve ritētu veiksmīgi, ir ļoti būtiski nodrošināt labu dzīves enerģijas plūsmu mājās un darbavietā. Fen šui māca daudzus veidus, kā uzlabot šo enerģijas plūsmu, un tieši telpas attīrīšana ir starp visiedarbīgākajiem.
Tā ir vienkārša un tajā pat laikā ietekmīga 21 soļa ceremonija, kas domāta to sastāvējušos enerģiju attīrīšanai, kuras laika gaitā uzkrājas telpās un liek savā dzīvē justies tā, it kā jūs stāvētu uz vietas.
Telpu attīrīšanā ir trīs galvenie virzieni:
fiziskā netīrība – putekļi, traipi, gruži;
priekšgājēju enerģija – viss, kas notiek telpās, tiek ierakstīts sienās, grīdās, mēbelēs; šo ierakstu nevaram pamanīt, taču tas mūs spēcīgi ietekmē;
krāmi – jebkura veida krāmi rada šķēršļus vienmērīgai enerģijas plūsmai telpā. Tas savukārt ir iemesls sastrēgumiem vai neskaidrībām iemītnieku dzīvēs.
Vārds krāmi (oriģ. clutter) ir atvasināts no vidusangļu vārda clotter, kas nozīmē koagulēt, recēt, sabiezēt, un tas norāda, cik traucējošas to enerģijas var kļūt. Krāmi uzkrājas tad, kad enerģija kļūst stagnanta, un līdzīgi – enerģija kļūst stagnanta vienmēr, kad sakrājas krāmi. Ja ieviesīsiet savā dzīvē atkal kustību, tīri instinktīvi gribēsiet savu māju atbrīvot no krāmiem un uzsākt ko jaunu. Tātad viena iespēja atbrīvoties no krāmiem ir – izvērtēt savu dzīvi, šķirojot savus krāmus, tā atjaunojot arī dzīves enerģiju.
Kas tad īsti ir krāmi?
Autores definīcijā ir četru kategoriju krāmi:
* Lietas, kuras jūs nelietojat vai nemīlat.
* Lietas, kuras nav sakārtotas vai atbilstoši organizētas.
* Pārāk daudz lietu mazā telpā.
* Viss, kas nav pabeigts līdz galam.
Tā kā jūsu māja atspoguļo to, kas notiek jūsu iekšienē, tad ārējā nekārtība liecina par kādu iekšēju nesakoptību. Sakārtojot ārējo vidi, pēc laika harmonizējas arī iekšējā pasaule.
Kā krāmi jūs ietekmē?
Daudzi cilvēki, kuriem uzkrājušies krāmi, saka, ka nespējot rast sevī tik daudz enerģijas, lai sāktu atbrīvoties no tiem. Viņi pastāvīgi jūtas noguruši, taču tieši stagnantā enerģija, kas sakrājas ap krāmiem, rada šo nogurumu un letarģiju. Attīrīšanās no tiem atbrīvo enerģiju mājā un dod jaunu dzīvīgumu ķermenim.
Krāmi velk arī atpakaļ pagātnē, piesārņo ķermeni un var ietekmēt ķermeņa svaru, rada disharmoniju un var “iesaldēt” jūsu dzīvi. Krāmu klātbūtne var ietekmēt cilvēku attieksmi pret jums, notrulināt jūtīgumu un dzīvesprieku, radīt depresiju. Krāmi dezorganizē, var būt risks veselībai un cēlonis ugunsgrēkam, var veidot nevēlamu simbolismu. Galu galā – krāmu glabāšana prasa finansiālus līdzekļus.
Autore iesaka parēķināt. Aplūkot ikvienu savas mītnes istabu un novērtēt procentuāli to telpas daudzumu, ko aizņem lietas, kuras jūs nelietojat gandrīz nemaz – ko neesat lietojis vismaz pēdējā gadā. Šo pastaigu beidzot, saraksts varētu izskatīties šādi:
foajē telpa – 5%,
viesistaba – 10%,
ēdamistaba – 10%,
virtuve – 30%,
1.guļamistaba – 40%,
2.guļamistaba – 25%,
krāmu istaba – 100%,
vannasistaba – 15%,
pagrabtelpas – 90%,
bēniņi – 100%,
dārza šķūnītis – 60%,
garāža – 80%.
Kopā krāmi aizņem – 565 %.
Izdalot kopējo summu ar telpu skaitu, iegūstam rezultātu – vidēji 47% katrā istabā! Autore iesaka padomāt par šo skaitli. Par izdoto naudu, iztērēto laiku, lai nopirktu lietas, kuras nekad nelietojat, un vēl maksājat, lai tās bez jebkāda iemesla uz nenoteiktu laiku paturētu sev ar domu – varbūt noderēs.
Kāpēc cilvēki uzglabā krāmus?
K.Kingstona stāsta par dažādiem iemesliem, kas reiz lika domāt, ka “attiecīgās mantas ir nepieciešamas un glabājamas”.
Vispopulārākais – lietu glabāšana “katram gadījumam, ja nejauši ievajagas…” – tas tikai apliecina, ka jums trūkst ticības rītdienai.
Individualitāte – jūs jūtaties ar šīm lietām personiski saistīts – ar teātra ieejas biļeti, sīku piemiņas nieciņu un tamlīdzīgi.
Sabiedriskais stāvoklis – “turēties līdzi Jonasiem…”, un tas kalpo par atbalstu zemajam pašnovērtējumam.
Drošība – radīt māju, kas atbilst visām vajadzībām, reklāmām un saukļiem.
Teritorijas sindroms – vēlme iegūt lietas; to diktē jūsu ego, kuram piemīt tieksme saukt kaut ko par savu un kontrolēt lietas.
Pārmantotais “krāmisms”savu uzvedības modeļu lielāko vairumu iegūstam no vecākiem.
Pārliecība: “Jo vairāk, jo labāk.”
Skopulība.
Krāmi apslāpē emocijas – lietas piepilda telpu un šķietami ļauj izvairīties no vientulības.
Apmātības un nepārvaramās krāšanas kāre.
Kā identificēt krāmus?
Par to stāsta grāmatas otrā nodaļa, iepazīstinot ar Fen šui bagua – telpisku režģi, kas atklāj, kā tieši jebkuras ēkas visdažādākās zonas atstāj iespaidu uz dažādiem personiskās dzīves aspektiem. Izvērsti autore analizē dažādas krāmu uzkrāšanās zonas mājās – pagrabstāvus, bēniņus un pieliekamos; ieejas un koridorus; apdzīvojamās teritorijas; garāžas.
Svarīgi ir arī saprast, kurā brīdī kolekcija iziet ārpus kontroles un kļūst par krāmiem. Vairākums cilvēku kaut ko kolekcionē – alus kausu paliktņus vai pastmarkas, telekartes, tējkarotes, dekorus ar kaķiem, suņiem, lāčiem un citu.
Kāpēc mēs to darām?
Faktiski tā ir atbilde uz intuitīvu vajadzību uzkrāt kaut ko ļoti būtisku, kas tajā brīdī nepieciešams personiskajai izaugsmei. Dzīve pastāvīgi mainās, un šī esence ir nepieciešama tik ilgi, kamēr paspējam to garīgi integrēt savā dzīvē.
Tika pareģots, ka elektroniskais laikmets samazinās papīra daudzumu, kādu izlietojam ikdienā, bet, par lielu izbrīnu visiem, mēs to lietojam pat vēl vairāk nekā agrāk! Lai neuzkrātos papīra krāmi, autore dod padomus, kā labāk tikt galā ar šīs valstības viltīgākajām teritorijām.
Pie krāmiem pieder arī lietas, kuras vairs nelietojat – spēles, kuras nekad nav patikušas; rotaļlietas, kuras bērni sen pārauguši; vingrošanas un skaistumkopšanas ierīces; darbarīki un autopiederumi; nevajadzīgas dāvanas; lietas, kuras nepatīk vai kurām nepieciešama labošana; mantotās grabažas; kastes; citu cilvēku radītie krāmi.
Kā atbrīvoties no krāmiem?
Atbrīvošanās no krāmiem ir cieši saistīta ar spēju “ļaut aiziet”. Turklāt ļaut aiziet ne tikai piederošajām lietām, bet arī – bailēm, kas liek aizvien turēties pie šīm lietām.
Autore min trīs pārbaudītas metodes:
1. “Ļaujiet dabai ritēt savā gaitā” vai “Atteikšanās lēmuma pieņemšanā”. Nolieciet nevēlamo lietu vietā, kur tā visātrāk sabruks līdz tādai pakāpei, ka to vairs negribēsies paturēt: piemēram, dārza šķūnītī.
2. “Pagaidiet, kamēr nomirsiet, un ļaujiet radiniekiem visu sašķirot”šī metode iecienīta daudzu gadsimtu garumā.
3. “Uzņemieties atbildību par saviem krāmiem un atbrīvojieties no tiem pats!” – šī ir īstā metode! Tā dod daudz vairāk spēka, tai piemīt labāka karma, un tā ļauj dzīvi sakārtot momentāni.
Bez šaubām, visgrūtākais ir pārvarēt savu inerci tik lielā mērā, lai sāktu ko darīt. Ja reiz ir iesākts, tad tālāk pats process atbrīvo vairāk enerģijas, dodot spēku arī turpināt. Jo vairāk atbrīvojaties no krāmiem, jo vieglāka kļūst attīrīšanās.
Autores galvenais princips – “ja man rītdien nāktos mainīt dzīvesvietu un ja kravāšanās gaitā rastos vairāk nekā divi atkritumu maisi, kas jāizsviež, – tas nozīme, ka mantu šķirošana jāuzsāk tūlīt!” Iezīmējot nākamos soļus telpas attīrīšanai, autore māca veikt darbu ar savām domām un emocijām, tad sagatavot “krāmu zonu” sarakstu, motivēt sevi un sagatavoties beigu posmam. Ja kārtošanā izlemsiet lietot kastes, tad šādas četras būs patiešām nepieciešamas: atkritumu kaste, labošanai paredzēto mantu kaste, otrreizējās pārstrādes un tranzīta kaste. Vēlāk var būt noderīga arī piektā kaste – dilemmas kaste – lietām, par kurām mazliet šaubāties. Darbam progresējot, var rasties nepieciešamība radīt papildu nodalījumus: dāvanu, labdarības, atdodamo un pārdodamo mantu kastes.
Attīrīšanās no liekā arī ķermenī
Kā dabisks turpinājums krāmu iztīrīšanai no mājām seko attīrīšanās no liekā arī ķermenī. Autore skaidro zarnu traktu attīrīšanas nepieciešamību, badošanās terapiju, nieru attīrīšanai tik svarīgo ūdens dzeršanu, plaušām – pareizu elpošanu, limfātiskās sistēmas un ādas attīrīšanu.
Svarīgi ir atbrīvoties arī no mentālajiem sārņiem.
Kā pirmo lasām padomu: beidziet uztraukties! Un autores komentāru: “Es dzirdēju teicienu, ka uztraukumi ir šūpuļzirdziņš. Nav svarīgi, cik ātri jūs šūposieties, tik un tā neizkustēsieties ne no vietas!” Uztraukumi ir zaudēts laiks, un tie rada tik daudz sārņu jūsu prātā, ka vispār vairs nespējat skaidri domāt.
Pārstājiet kritizēt un nosodīt citus – “nepiesārņojiet nevajadzīgi savu prātu ar bezjēdzīgām indes bultām, tā vietā labāk klusi sūtiet savu svētību ikvienam, ko satiekat ikdienas ceļos, un jūs noteikti būsiet pārsteigts, kā viņi jums atbildēs”.
Neaprunājiet citus.
Nesūdzieties un nežēlojieties.
Nepiesārņojiet savas domas – psihologi lēš, ka vidēji dienā katram cilvēkam galvā rodas ap 60 000 domu. Diemžēl 95 % no tām ir tieši tādas pat, kā bija vakar un aizvakar – tās neved uz priekšu.
Pabeidziet iesākto, izdariet to līdz galam – atdodiet visu, ko jebkad esat no kāda aizņēmies, izpildiet dotos solījumus.
Sakārtojiet attiecības ar cilvēkiem – ar kuriem cilvēkiem jums vēl ir palicis kas neatrisināts?
Sakārtojiet savu korespondenci un dienasgrāmatu. Attīriet prātu no liekiem krāmiem, iegūstot mierīgu miegu – nolieciet pie gultas piezīmju grāmatiņu un pildspalvu un pirms iemigšanas atzīmējiet darbus, ko būtu jāatceras rīt izdarīt. Tad visu aizmirstiet un ejiet gulēt!
Lielākā daļa cilvēku nēsā sev līdzi dažāda veida emocionālo bagāžu. Tā liek priekšlaikus novecot un stājas ceļā visam, ko vēlētos padarīt. Tāpēc svarīgi ir tikt vaļā no aizvainojuma, pārestībām, nevēlamiem draugiem un irstošām attiecībām.
