Alūksnes pilsētas domes darbinieku kabineti ir pilsētas administratīvās ēkas trešajā stāvā. Tāda situācija nav normāla.
Alūksnes pilsētas domes darbinieku kabineti ir pilsētas administratīvās ēkas trešajā stāvā. Tāda situācija nav normāla. Šo problēmu ar laikraksta starpniecību vēlas aktualizēt Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainars Melders.
“Kāpēc rajona padome tur savā īpašumā administratīvo ēku, nezinot, kāds būs šīs pašvaldības tālākais liktenis? Daudziem iedzīvotājiem – vecajiem cilvēkiem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem – pilsētas dome nav pieejama! Pilsētas domes darbiniekiem būtu jābūt sasniedzamiem visiem un jau ēkas pirmajā stāvā. Mēs šo jautājumu vispār nerisinām. Ēkas veidols jau sen bija jāmaina. Kāda izskatās šī māja?” viņš saka.
Alūksnes rajona padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols laikrakstam saka, ka par administratīvās ēkas piederību sarunas ir iespējamas, taču līdz šim L.Sīpola vadītā rajona padome neesot saņēmusi tādus priekšlikumus, tāpēc arī par šo tēmu nav diskutēts. Savukārt Alūksnes domē informē, ka jau iepriekšējā sasaukumā, 2004. gadā, kad domi vadīja Guntārs Bērziņš, ir tapis iesniegums rajona padomei ar lūgumu nodot apsaimniekošanā šo māju. Ar šādiem iesniegumiem dome rajona padomē vērsusies arī 2005. un 2006.gadā. Neesot skaidrs, kāpēc pašlaik šī ēka nodota apsaimniekošanā privātfirmai. A.Melders saka, ka martā domē plāno lemt par Alūksnes novada izveidi, tāpēc tuvākajā laikā taps kārtējais iesniegums rajona padomei ar lūgumu nodot apsaimniekošanā administratīvo ēku. “Par to būtu jādiskutē finanšu komitejā un rajona padomē. Vienpersoniski varam izteikt tikai atsevišķus viedokļus, viņš saka.
L.Sīpols arī uzskata, ka šajā jautājumā nebūt viss nav tik vienkārši. Viņš stāsta, ka rajona padome ir veikusi darbu, lai sakārtotu administratīvo ēku. “Ēka tiek sakārtota. Ir nomainīti logi. Pērn budžeta grozījumos šim nolūkam no valsts piesaistījām 20 000 latus. Plānojam iesniegt pieprasījumu līdzekļu investīcijām, lai vēl siltinātu atlikušās ēkas daļas. Cita lieta, cik to investīciju Alūksnes rajonam tiek,” saka L.Sīpols.
Gan A.Melders, gan L.Sīpols laikrakstam atzīst, ka jautājums par administratīvās ēkas piederību ir cieši saistīts ar gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu. L.Sīpols informē, ka par novadu veidošanu tiekot domāts.
“Pēc manā rīcībā šobrīd esošās informācijas, Alūksnes rajonā varētu būt trīs vai divi novadi. Sarunas ar pašvaldībām norit aktīvi. Rajona padome var būt sarunu iniciators, taču nevaram pašvaldībām uzspiest savu viedokli. Šobrīd teritorijas reformas likumā skaidri saskatāmas novadu funkcijas, bet nav runas par rajona līmeni. Šobrīd rajona padomei ir uzticētas funkcijas, kas ar tām būs turpmāk? Ja izveidosies trīs novadi, kas pārmantos rajona funkcijas? Tas šodien nav skaidrs no likuma viedokļa. Novads rajona robežās? Vēl neesam tam gatavi, lai visiem būtu vienots viedoklis. Mums ir citāda situācija nekā Gulbenē, kur nolēmuši veidot vienu novadu rajona robežās,” saka L.Sīpols.
Viņš uzsver demokrātiskas valsts galveno principu – tiesības katram brīvi paust savu viedokli.
