Kas notiks ar stāvlaukumiem valsts nozīmes autoceļu malās? Vai akciju sabiedrība “Latvijas valsts ceļi” tos turpinās uzturēt, uzlabot un veidot jaunus?
Kas notiks ar stāvlaukumiem valsts nozīmes autoceļu malās? Vai akciju sabiedrība “Latvijas valsts ceļi” tos turpinās uzturēt, uzlabot un veidot jaunus?
Akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētāja vietnieks Aldis Lācis stāstīja, ka jau trešo gadu viņa pārstāvētais uzņēmums vāc atkritumus automašīnu stāvvietās, kas atrodas valsts nozīmes autoceļu malās. “Faktiski risinām pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas problēmas,” teica viņš. No Pleskavas šosejas nākoties par brīvu izvest atkritumus, kurus stāvvietās atstāj ne jau šoferi vien, arī tuvējo māju iedzīvotāji un vasarnīcu iemītnieki. Kopumā gadā atkritumu izvešana akciju sabiedrībai “Latvijas valsts ceļi” gadā izmaksājot pusmiljonu latu.
“Kā tālāk rīkoties ar šīm stāvvietām? Skaistās vietās tās būtu vēlamas un attīstāmas. Stāvvietām vajadzīgs aprīkojums, bet… ir rūgta pieredze. Pašlaik ceļus aprīkojam ar autobusu pieturvietām. Tās veidojam pēc Eiropas Savienības standarta – ar bruņu stiklu. Daudzviet bijis jānomaina jaunais pieturvietas aprīkojums pat trīs reizes,” sacīja A.Lācis.
Viņš teica – gribētos tādus stāvlaukumus šoseju malās, kādi ir Norvēģijā. Tur ir viss serviss. Gan iespējas baudīt ēdienu, gan apmeklēt tualeti, kur ir pat siltais ūdens. Latvijā līdz tādai sadzīves kultūrai vēl tālu, galvenokārt – pašu vainas dēļ.
Bēdīgi esot ar signālstabiņiem šoseju malās. Palaikam Latvijā dzird, ka tajā vai citā vietā stabiņi ir nolauzti vai pazuduši. “Stabiņu pielietojumu laukos pēc tam var redzēt… visdažādāko,” nožēlu izteica A.Lācis. Gadoties arī, ka stabiņi šoseju malās nodeg pavasaros līdz ar pērno zāli. Tomēr ceļinieki esot noskaņoti turpināt aprīkot šosejas ar signālstabiņiem. Standartprasība esot – stabiņš ik pēc 50 metriem.
A.Lācis ir pārliecināts, ja neapzinīgi cilvēki nezagtu ceļa zīmes autoceļu malās, tad šo zīmju būtu pietiekami. “Visa informatīvā sistēma ceļmalās tagad ir izveidota otrreiz, jo pirmo kārtu pilnībā nozaga,” apgalvoja viņš. A.Lācis cer uz sabiedrības neiecietību pret gadījumiem, kad iedzīvotāji apzog paši savus autoceļus, rezultāts – mazinās drošība uz šiem ceļiem. Kam tas ir izdevīgi? Vienīgais, ko nevar nozagt un aiznest no valsts nozīmes autoceļiem, ir to marķējums. Šogad ne tikai valsts galvenajiem, bet arī 1.šķiras ceļiem jābūt iezīmētai asij, galvenajiem ceļiem – jābūt arī malas līnijām. Tātad jācer, ka Latvijas šosejas drīz būs tikpat strīpainas kā Lietuvā, tāpēc – samazināsies ceļu satiksmes negadījumu skaits.
