Sociālajos tīklos nereti tiek palaistas kādas nepatiesas ziņas. Ir portāli, kuri tā pelna naudu, un bieži vien tiek ģenerētas dažādas nepatiesas ziņas pat par to, ka valstī būs jauns likums, ka Krievija Latvijā iebruks gandrīz rīt un tā tālāk. Taču baisāk par šīm ziņām ir tas, kā daudzi cilvēki tām notic. Netiek pārbaudīta ne informācija, ne ziņas avoti. Cilvēks vienkārši uzreiz aizsvilstas un gatavs vai visu valdību un visus nolamāt pēc pilnas programmas. Kopš kura laika viss, kas tiek rakstīts sociālajos tīklos, ir kļuvis patiess? Šogad gan sociālo tīklu mājaslapa “Facebook” sadarbosies ar vairākām ziņu aģentūrām, kas piedalīsies faktu pārbaudē. Ja kāds no ekspertiem atzīs saturu par neuzticamu, pie ieraksta parādīsies brīdinājums un paskaidrojums, kādēļ tā ir viltus ziņa. Šādi ieraksti ziņojumu joslā parādīsies zemāk, un būs liegta iespēja tos izplatīt ar apmaksātu reklāmu. Tāpat arī paši sociālā tīkla lietotāji varēs ziņot par neuzticamu saturu. Šis ir tikai viens solis pretī tam, lai viltus ziņu izplatību samazinātu, taču būtībā problēma nav pašā viltus ziņā, bet mūsos – cilvēkos. Gluži kā ar klačošanos – mums šķiet, ka visi fakti ir patiesi, ja vien nāk no kaimiņienes puses. Tad, kad mums patīk, ko tā kaimiņiene stāsta, mēs nedomājam uzmeklēt viņas teiktajam pretēju viedokli. Mums ir kaut kā ērtāk vienkārši noticēt kaimiņienei un pievienot viņas katliņā vēl savas emocijas: “Ak tu redz kā, nu kā tā var!” Un vilcieniņš ar viltus faktiem sāk ripot tālāk. Izripo cauri sociālajiem tīkliem, un cilvēki tajā sakrauj savu sašutumu un necenzēto vārdu vācelītes. Un palaiž to vilcienu tālāk, pat nenojaušot, ka zem visa emocionālā slāņa tāda maza viltus ziņa vien sēž. Bet, ja tāda vilciena vadību pārņem pūlis, kurš nepārbauda ne faktus, ne to avotus, tas var arī kaut kur ietriekties un nodarīt pat lielu kaitējumu. Daudziem cilvēkiem šķiet, ka viņu emocionālā reakcija ir pamatojums tam, vai kāda informācija ir vai nav patiesa. Un no tāda pūļa mums būtu jābaidās daudz vairāk, jo tādu pūli ir vieglāk vadīt.
