Tur, kur tās upeņu rindas, Tur, kur izkapts pret galodu šķindas,…
Tur, kur tās upeņu rindas,
Tur, kur izkapts pret galodu šķindas,
Tur, kur tā dziļā aka bez vindas,
Tur, kur pakalni nomaina lejas,
Tur, kur cilvēkiem smaidīgas sejas,
Kur stārķiem īpaši cienīga gaita,
Kad vardītes pļavās un tīrumos skaita.
Kur egles debesīs urbjas kā naži,
Tur ir tie gleznainie Uranaži.
Varbūt kāds iebilst, ka tā tikai šķiet
Un vienīgi pulkstens te mierīgi iet.
Un tomēr patiešām šī vieta nav tāla
No pilsētnieka un zemnieka ideāla.
