Kā patiesība sāk likties daudz dzirdētās runas, ka speciālā noklausīšanās aparatūra atrodas ne tikai konkrētas valsts iestādes – Satversmes aizsardzības biroja – rīcībā.
Kā patiesība sāk likties daudz dzirdētās runas, ka speciālā noklausīšanās aparatūra atrodas ne tikai konkrētas valsts iestādes – Satversmes aizsardzības biroja – rīcībā.
2006.gads teju būs galā. Ko labu tas nesis Latvijai? Gada garumā palūkojoties atpakaļ, “uz sitiena” prātā ataust daži notikumi, kas var ietekmēt dzīvi arī turpmāk. Ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību atklātībā nākušās šmuces saistībā ar pašvaldības vadītāja ievēlēšanu Jūrmalā, kad TV raidījumā “De facto” tika publiskotas žurnālistu rīcībā nonākušās iejaukto personu telefona sarunas. Atklātībā gan parādījās tikai politiķu spēlītes, un labāk varēja sākt apjaust, cik ļoti viss mūsu valsts politiskajā virtuvē ir pērkams un pārdodams. Neizskatās, ka šis notikums būtu mainījis politisko kultūru, tomēr daudz skaidrāk saprotams, kāpēc un kā tiek “kārtotas lietas” vienā vai otrā virzienā. Pēc kāda laika telefonsarunu noklausīšanās kā bumerangs atgriezās atpakaļ pie televīzijas žurnālistiem, kas gatavoja “jūrmalgeitas” sižetu. Konkrēti pret žurnālisti Ilzi Jaunalksni. Vispirms plašsaziņas līdzekļos tika publicēti viņas sarunu fragmenti, bet vēlāk pa internetu klejojumus sāka arī sarunu ieraksti. “De facto” sekoja kārtējie ieraksti no uzņēmēja Ata Saknīša un viņa advokāta saziņas pa tālruni. Sarunu publiskošana sniedz vismaz apjausmu par to, zem kādas Orvela “Lielā brāļa” uzmanīgās acs atrodamies. Ja ņem vērā, ka Latvijā ir vismaz 11 iestāžu, kurām ir tiesības veikt izziņas procesu, tostarp noklausīties telefonsarunas, atliek vien apjaust, kas un kāpēc var rūpīgi pētīt ikvienu mūsu soli. Gribam vai negribam, bet ticamākais, ka Aigars Kalvītis sasniegs valdības vadītāja ilgdzīvošanas rekordu. Nekas neliecina, ka pašreizējā koalīcija (vismaz no triju partiju puses – LPP/LC, Tautas partijas un Zaļo un zemnieku savienības) pie varas grožiem nenoturēsies līdz nākamajām vēlēšanām. Zināma intriga nākamgad gaidāma, kad būs jāvēl jaunais Valsts prezidents. Drīzāk varētu sašūpoties TB/LNNK kā koalīcijas ceturtā partnera pozīcijas.
Saeimas pirmsvēlēšanu aģitācijas gaisotnē parādījās vēl kāds mūsu politkultūras neglītais vaibsts. Runa par dažu partiju aģitācijas reklāmās izmantoto tā saucamo trešo personu līdzekļiem, lai varētu apiet reklāmas ierobežojumus. Uz nākamajām vēlēšanām (pašvaldību un Eiroparlamenta) varam sagaidīt “veiklo zēnu” jaunatklājumus likumu apiešanā.
Ekonomikā, visticamāk, turpināsies valsts iekšzemes kopprodukta pieaugums. To veicinās ievērojamu Eiropas naudas summu ieplūšana Latvijas finanšu sistēmā. Nav paredzams, ka varētu samazināties komercbanku izsniegto kredītu plūsma, kas kopumā arī turpmāk uzturēs augstus patēriņa rādītājus. Tas gan nedod cerības, ka inflācija nokritīsies zem 5 procentu robežas.
Nav domājams, ka nākamajā gadā samazinātos iedzīvotāju izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem. Lai arī pēdējās dienās dabasgāzes tarifi nedaudz kritušies, jo pasaules tirgū lētāks kļuvis mazuts, speciālisti neprognozē, ka šī tendence saglabāsies ilgstoši. Turklāt savu pēdējo vārdu dabasgāzes tarifu paaugstināšanā nav teicis tās piegādātājs Krievija. Tas nozīmē, ka gaidāms saistīto pakalpojumu cenu pieaugums. Vispirms jau siltumam, elektroenerģijai un ūdenim. Nepatīkamus pārdzīvojumus daudziem mājokļu īpašniekiem varētu sagādāt priekšvēlēšanu gaisotnē netapušās izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļu sakārtošanā. Sākot ar kadastrālās vērtības, īpašuma nodokļa grozījumiem un beidzot ar speciāla hipotekāro kredītu nodokļa ieviešanu. Garlaicīgi nebūs noteikti.
