1.janvārī stājās spēkā likums, ar kuru noteikti nosacījumi kompensāciju aprēķinam par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās dabas teritorijās.
1.janvārī stājās spēkā likums, ar kuru noteikti nosacījumi kompensāciju aprēķinam par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās dabas teritorijās.
Likums “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” nosaka piešķiršanas kritērijus divu veidu kompensācijām. Iespējai apmainīt piederošo zemes gabalu pret līdzvērtīgu un vienreizējam maksājumam par mežsaimnieciskās darbības rezultātā neiegūto mantisko labumu.
Atlīdzības aprēķina mehānismu un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabineta 2006.gada 21.marta noteikumi nr. 219 “Kārtība, kādā novērtē atlīdzības apmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kā arī izmaksā un reģistrē atlīdzību”.
Paredzēts, ka zemes maiņu, sākot ar 2007.gada 1.janvāri, organizēs Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošais Valsts zemes dienests. Savukārt iesniegumus naudas atlīdzības saņemšanai par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem kopš 1.janvāra pieņem Vides ministrijas pakļautībā esošā Dabas aizsardzības pārvalde.
Likums nosaka, ka zemes īpašniekiem ir tiesības prasīt atlīdzību tikai par šādiem mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem: jebkādas mežsaimnieciskās darbības aizliegums kalendāra gada laikā; galvenās cirtes (izņemot kailcirtes) aizliegums kalendāra gada laikā; kopšanas cirtes aizliegums kalendāra gada laikā.
Atlīdzība par šiem mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem nepienākas, ja īpašumtiesības uz zemi iegūtas pēc iepriekš minēto ierobežojumu noteikšanas. Uz atlīdzību nevar pretendēt arī, ja ir nekustamā īpašuma nodokļu parādi.
Likums paredz kompensēt tikai tos saimnieciskās darbības ierobežojumus, kurus nosaka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vai mikrolieguma statuss. Tas nozīmē, ka atlīdzības aprēķins netiek paredzēts, piemēram, ierobežojumiem aizsargjoslās vai Meža likumā noteiktajiem ierobežojumiem.
Likuma nosacījumiem neatbilst arī tie ierobežojumi, kurus īpaši aizsargājamās dabas teritorijās nosaka ainavu aizsardzības, neitrālais un dabas parka zonējums. Ja rodas neskaidrības, pirms iesnieguma noformēšanas vēlams konsultēties ar mežniecību, kuras pārraudzībā atrodas īpašums.
Interese par kompensāciju saņemšanu nav augsta, jo procesa virzītājspēks pagaidām ir likumdošana, bez konkrēta finansiāla seguma kompensāciju izmaksai. Likumā paredzēts, ka līdzekļi šim mērķim izdalāmi no valsts budžeta vai Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem. Šobrīd līdzekļi kompensāciju izmaksai nav izdalīti.
Ja tomēr vēlaties izmantot likumā paredzētās tiesības, iesniegumā par atlīdzības saņemšanu jānorāda īpašuma atrašanās vieta un zemes kadastra apzīmējums. Jāpievieno zemes īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta – zemesgrāmatas apliecības – kopija; ja šī kopija nav notariāli apliecināta – jāuzrāda oriģināls. Ar parakstu apstiprinātu iesniegumu kopā ar notariāli apliecinātu zemesgrāmatas apliecības kopiju iespējams sūtīt ar pasta sūtījumu. Ja zemes īpašums pieder vairākiem īpašniekiem, kompensāciju prasa tikai visi kopīpašnieki, savstarpēji vienojoties.
Jāņem vērā, ka zemes īpašnieks par zemes gabalu, kuram noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, var saņemt tikai vienu likumā noteikto kompensācijas veidu – atlīdzību vai zemes maiņu.
Ja zemes īpašums atrodas pašvaldības izveidotā aizsargājamā dabas teritorijā, tad iesniegums par kompensācijas piešķiršanu adresējams pašvaldībai. Ja zemes īpašums atrodas valsts izveidotā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā – Dabas aizsardzības pārvaldei (Rīgā, Eksporta ielā 5, LV – 1030, tālrunis 7509545).
