Lai gan ārā joprojām valda pavasarim neraksturīgi auksts laiks, tomēr siltie saules stari dienās nepārprotami liecina par drīzo pavasara tuvošanos.
Lai gan ārā joprojām valda pavasarim neraksturīgi auksts laiks, tomēr siltie saules stari dienās nepārprotami liecina par drīzo pavasara tuvošanos. Daudziem tas saistās ar patīkamām sajūtām, jo drīz varēs nomest biezos ziemas mēteļus un ļauties siltajam pavasara vējam.
Diemžēl pavasara nelūgtais viesis ir depresija, kas raksturīga ikvienai sezonas maiņai, arī pavasarim. Lai izvairītos no pavasara depresijas, svarīgi ir apzināties, ka diena ir jāplāno tā, lai tajā tiktu atrasts laiks pilnvērtīgai atpūtai un vitamīniem bagātam uzturam, attiecībām ar tuviem cilvēkiem, fiziskām aktivitātēm un rūpēm par sevi.
Depresijai raksturīgās pazīmes ir pazemināts garastāvoklis, intereses un prieka zudums par agrāk patīkamām nodarbēm, pavājinātas koncentrēšanās spējas, pesimisms, enerģijas zudums, sevis noniecināšana, pastiprināta vainas sajūta, pašnāvības domas, fiziskās aktivitātes izmaiņas, miega traucējumi un ēšanas traucējumi. Ja šīs pazīmes novērojamas ilgāk kā divas nedēļas, tad būtu jāvēršas pie psihologa vai psihiatra. Speciālists noteiks, vai tā ir depresija un izskaidros, kādas ārstēšanas metodes pastāv un kādas būtu ieteicamas konkrētam cilvēkam.
Par laimi ikvienam no mums ir iespēja izvairīties no pavasara depresijas, ievērojot pavisam vienkāršus speciālistu ieteikumus un padomus. Garīgās veselības valsts aģentūras psiholoģe Ilze Gerharde depresijas profilaksei iesaka:
* rūpēties par savu organismu – diennaktī miegam paredzēt vismaz 8 stundas, ēst sabalansētu, ar vitamīniem bagātu pārtiku, samazināt alkohola un cigarešu patēriņu, samazināt sāls, cukura, kofeīna daudzumu uzturā, palielināt augļu un dārzeņu daudzumu ēdienkartē,
* vingrot un vairāk fiziski kustēties, piemēram, apmeklēt peldbaseinu vai vismaz pusstundu dienā staigāt ar kājām svaigā gaisā, pielietot relaksācijas vingrinājumus, aiziet uz masāžu vai palūgt, lai kāds to uztaisa mājās,
* rūpēties par savu emocionālo labsajūtu – ārpus darba tikties ar sev patīkamiem cilvēkiem, atvēlēt laiku ģimenei, tikties ar sen neredzētiem draugiem,
* nepieciešamības gadījumā atrast laiku un vietu, kur pabūt vienam, piemēram, aiziet uz dievkalpojumu, aizbraukt pie jūras un tamlīdzīgi,
* darīt to, kas patīk un to, kas palīdz justies labāk, piemēram, paklausīties labu mūziku, pārlasīt iemīļoto grāmatu, ieiet vannā, aiziet uz teātri vai kino, paskatīties foto albumus, apēst kaut ko ļoti garšīgu, ko nevar atļauties ēst katru dienu un citu,
* pārmainīt savā apkārtnē to, ko var izmainīt, piemēram, pārkārtot istabu, atbrīvoties no sen nevajadzīgām lietām, veikt lielo pavasara tīrīšanu,
* atrast laiku radošām nodarbēm, piemēram, sākt apgūt kaut ko jaunu, zīmēt, rakstīt, fotografēt,
* runāt ar tuviniekiem par savām emocijām vai rakstīt dienasgrāmatu,
* īpašu uzmanību pievērst dienas plānošanai. Darba dienā sastādīt veicamo darbu sarakstu, darba dienu beigt plānotajā laikā, nenest darbu uz mājām. Brīvdienās ieplānot pilnvērtīgu un pārdomātu atpūtu.
Pavasara depresiju palīdzēt novērst un pārvarēt var arī veselīgs, pārdomāts un vitamīniem bagāts uzturs. Uztura speciālisti īpaši pavasarī iesaka uzturā lietot zaļumus. Zaļumi ir labs vitamīnu avots organisma spēcināšanai pavasarī, jo tie satur ēteriskās eļļas, fitoncīdus, C un B grupas vitamīnus, karotīnu – pievienojiet tos salātiem un citiem ēdieniem. Izaudzējiet sev lociņus uz palodzes, turot sīpolus ūdenī vai podiņā ar zemi – tas neprasa nekādu pūļu!
Neaizmirstiet par brokastīm! Graudaugi (piemēram, biezputra vai pilngraudu maize) un piena produkti (piemēram, 2% piens, jogurts vai siers ar zemu tauku saturu) ir labs ogļhidrātu, olbaltumvielu un šķiedrvielu avots, kas palīdz ilgāku laiku nodrošināt sāta sajūtu un dod enerģiju rīta cēlienam. Brokastīs pievienojiet biezputrai sagrieztu banānu vai sauju žāvētu augļu, izdzeriet glāzi sulas vai apēdiet pusi greipfrūta.
Ēdiet vismaz 400 g vai 5 porcijas dārzeņu un augļu dienā (vēlams – svaigus un vietējos). Svarīgi ir visi dzeltenie, oranžie un sarkanie dārzeņi un augļi, kā arī tumši zaļie lapu dārzeņi. Pusdienās un vakariņās aizpildiet pusi no šķīvja ar svaigu dārzeņu salātiem, saldajā izvēlieties augļu salātus. Aizvietojiet našķus un uzkodas starp ēdienreizēm ar augļiem un dārzeņiem.
Diedzētas sēklas un graudi satur daudz E un B grupas vitamīnu. Diedzējiet sēklas un graudus 6 – 13 stundas. Izdiedzētās sēklas var ēst vienas pašas, likt uz sviestmaizēm, kā arī pievienot salātiem un citiem ēdieniem (nav ieteicams tās termiski apstrādāt).
Dzeriet ūdeni, dabīgās sulas un svaigas bērzu sulas vismaz 8 glāzes dienā.
Arī pavasarī jāatceras, ka veselība ir mūsu lielākā vērtība!
