Izdarīt visiem pa prātam un rīkoties pareizi ikvienā situācijā nav iespējams.
Izdarīt visiem pa prātam un rīkoties pareizi ikvienā situācijā nav iespējams. Lai cik ļoti tu censtos, vienmēr atradīsies kāds, kuram tava rīcība liksies neadekvāta konkrētajai situācijai vai nepatīkama un aizskaroša attiecībā pret viņu pašu, kā cilvēku ar savām vērtībām.
Ja pārāk bieži smaidīsi, ne visi to uztvers kā laba garastāvokļa izpausmi, ko nespēj aizēnot ne ikdienas sīkās problēmas, ne dažādi starpgadījumi. Ja pieklājīgi uzsāksi sarunu ar ne gluži pazīstamiem, bet arī ne svešiem cilvēkiem, ne visi to sapratīs kā cenšanos mazināt klusuma radīto diskomforta sajūtu.
Šādos gadījumos nākas secināt tikai vienu – cik cilvēku, tik interpretāciju tavai rīcībai. Šā iemesla dēļ izstrādāt formulu pareizai rīcībai būtu bezjēdzīgi, tāpēc vispareizākais komunikācijā ar citiem cilvēkiem, manuprāt, būtu ievērot tikai vienu principu – rīkoties tā, kā pats uzskati par pareizu.
Iespējams, ka savā ziņā tas ir aicinājums netiešā veidā kultivēt sevī egoismu, priekšplānā izvirzot nevis kāda cita vēlmes, bet gan pašam savējās. Tomēr der atcerēties – ja cilvēks pret tevi izjutīs nepatiku, viņam nebūs ilgi jādomā, lai atrastu tevī mīnusus vai izteiktu pārmetumus.
Protams, nav viegli samierināties, ja esi kādu neapzināti aizskāris, taču labāk ir nonākt konfliktā ar citiem nekā pašam ar sevi. Ja būsi ņēmis vērā cita vēlmes, visbiežāk viņš to uzskatīs par pašsaprotamu savstarpējās komunikācijas aspektu, bet, ja būsi aizmirsis savējās, nevienu tas neinteresēs.
Nepareizās rīcības rezultātā diskomfortu mazinātu arī apziņa, ka tās sekas skartu tikai tevi un tajā iesaistītos cilvēkus, taču nav noslēpums, ka daži tā arī nav iemācījušies nodot vēlamo informāciju tās tiešajam adresātam. Šā iemesla dēļ gadās, ka pārliecināties par komunikācijā bieži izmantoto smaidu un laipnas izturēšanās īstumu nākas pārliecināties ar trešo personu starpniecību, liekot aizdomāties, vai šādos gadījumos nepareiza rīcība netiek aizstāta ar vēl nepareizāku.
Rezultātā gribas apgalvot, ka prasme rīkoties pareizi vai nepareizi nemaz nepastāv. Tā ir spēja būt tādam, kāds esi, un rīkoties tā, lai nenonāktu konfliktā ar saviem principiem un vērtībām. Savukārt pareiza vai nepareiza rīcība citu skatījumā ir vien ilūzija, kuras pamatotība atkarīga no konkrētas vides un cilvēkiem.
