Viola Kaparšmite, Alūksnes Lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja: Katram saimniekam sava zeme ir jākopj – vēl jo vairāk tādēļ, ka tiek maksāti hektārmaksājumi.
Viola Kaparšmite, Alūksnes Lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja:
Katram saimniekam sava zeme ir jākopj – vēl jo vairāk tādēļ, ka tiek maksāti hektārmaksājumi. Ja kādam zemes īpašniekam piemēros 200 vai 300 latu naudas sodu, tad sāks vairāk domāt par sakopšanu. Cits jautājums ir, ja zeme atrodas vairākus kilometrus no mājām, īpašnieks nevar to katru dienu apraudzīt, bet ļaundari ļaunprātīgi dedzina. Vēl viens risinājums būtu, ja pašvaldība īpašumus, kuri gadiem nav appļauti, nopļautu par savu naudu, bet pēc tam no zemes īpašnieka pieprasītu segt izdevumus. Ja saimnieks apzināti nemaksātu, tad būtu jādomā par zemes atsavināšanu.
– Asja Dukule, pensionāre no Alsviķiem:
Mana māja atrodas gandrīz ceļa malā, tādēļ ir ļoti bail, ka kāds garāmbraucējs izmetīs cigareti vai sērkociņu un zāle aizdegsies. Ar kūlas dedzinātājiem nekā nevar cīnīties. Ja viņš ir nometis zemē sērkociņu, izsmēķi, bet pats automašīnā aizbrauc – kur es kā zemes īpašnieks lai meklēju vainīgo? Tādēļ šī cīņa ir atkarīga tikai no katra cilvēka sirdsapziņas. Ja vainīgo noķers, viņš samaksās, bet pēc laika dedzinās atkal. – Valdis Ozoliņš, pensionārs no Ziemeriem:
Savulaik pats esmu dedzinājis kūlu, bet es vienmēr to darīju tā, lai neapdraudētu apkārtējos. Dedzināju agri, kamēr vietām vēl sniegs, lai uguns nevarētu izplatīties. Ne visi, kas dedzina kūlu, ir turīgi ļaudis. Daļa no viņiem nespēj appļaut īpašumus, tādēļ riskē dedzināt. Manuprāt, jāsoda ir tie, kam pieder simtiem hektāru zemes, kas saņem maksājumus par to, bet tāpat dedzina kūlu, jo lopu viņiem nav. Tādējādi tiek apdraudētas tuvumā esošās mājas.
– Ilze Sproģe, Apes pašvaldības lauksaimniecības konsultante:
Gar lielu ceļu malām daudzviet ir redzamas zemes platības, ko nav nopirkuši vietējie un negādā par zemi, bet atbrauc, pielaiž uguni kūlai un aizbrauc. Pavasarī pašvaldībās vai policijā būtu vajadzīgs cilvēks, kurš uzmanītu un regulāri ziņotu par šādiem gadījumiem. Šim darbiniekam būtu tiesības piekļūt datu bāzei, uzzināt īpašnieka vārdu un attiecīgi sodīt viņu.
Tiem, kas nedzīvo uz vietas un negādā par savu zemi, par dedzināšanu ir jāpiemēro naudas sodi. Bet cilvēkiem, kas dzīvo uz vietas un apkopj zemi, vajadzētu saņemt lielākus hektārmaksājumus.
