Kad veikalos valda pirkšanas drudzis,
Kas paliek no Ziemassvētku jēgas pāri?
Neviens no vecākiem negrib būt budzis,
Ja bērniņi gaida dāvanas kāri.
Gadās, ka kādreiz pārtērēts tiek
Sniega limits debesu kancelejā –
Nevienas liekas sniegpārslas nepaliek,
Ko izkaisīt augšā vai lejā.
Skumjas domas var sabojāt miegu,
Veltīgi es kā rūgumpods baros.
Jāiet skatīties zudušo sniegu
Alūksnes pils parka koku zaros.
Ja dzīves prieku kāds nevar atrast
Un nezin, kā laimes bez sniega vēlēt,
Skatiet – gandrīz pie laternas katras
Kāds eņģelīt’s par prieku jums spēlē.
Kad eju pa skaisto kājnieku tiltu,
No skatu torņa Alūksni pētu,
Varbūt kāds sūta laiku tik siltu,
Lai bēgļus vieglāk mēs integrētu?
