Populārā latviešu grupa “Jumprava” saviem klausītājiem 20 gadus dāvājusi daudz patīkamu mirkļu un turpina to darīt joprojām. Tā, piemēram, šovasar grupa klausītājiem piedāvā rokoperu “Izredzētais”.
Populārā latviešu grupa “Jumprava” saviem klausītājiem 20 gadus dāvājusi daudz patīkamu mirkļu un turpina to darīt joprojām. Tā, piemēram, šovasar grupa klausītājiem piedāvā rokoperu “Izredzētais”. Koncerti notiek tikai piecās Latvijas brīvdabas estrādēs, un viena no tām 18.augustā bija arī Alūksnes Pilssalas estrāde. Šoreiz sarunā par pašu “Jumpravu” piedalās Aigars Grāvers un Aigars Grauba.
Savā koncertprogrammā, kā saka paši grupas dalībnieki, “Jumprava” piedāvā no visa pa druskai. “Daži cilvēki nepērk albumus, bet nopērk grupas dziesmu izlasi, kur no katra albuma ir kāda dziesma. Tā arī šajā koncertā ir kaut kas līdzīgs,” norāda Aigars Grāvers. Klausītāji varēja dzirdēt arī skaņdarbus, kas koncertos tiek spēlēti pirmoreiz, un, protams, populārās dziesmas. Nozīmīgākais, protams, rokopera “Izredzētais”, tās autori it trīs Aigari (Grāvers, Grauba un Krēsla). Tā tapusi grupas stilā. “Darbs bija vairāku gadu garumā. No idejas rašanās līdz soli pa solim līdz skatuvei,” stāsta A.Grāvers. “Bija sajūta, ka kaut kam tādam jānotiek. Nāca piedāvājums, un librets likās interesants, tāpēc mēs piekritām. Sadalījām numurus un katrs individuāli sākām komponēt mūziku, vēlāk tam visam piešķīrām kopēju veidolu,” stāsta Aigars Grauba. Šis bijis grupai intensīvs darba periods, taču tagad pašiem esot prieks par paveikto.
31.augustā būs nebijis pasākums. Beigusies grupas koncertu tūre, un pirmo reizi tiks svinēta Aigaru diena. “Mēs gribam nosvinēt sev vārdadienu un dāvāt koncertu visas Latvijas Aigariem. Pagājušajā gadā bija reģistrēti 5500 Aigari, bet domāju, ka varētu būt pat vairāk. Visi Aigari, ko es pazīstu, ir ļoti forši cilvēki. Tas arī ir viens iemesls, kāpēc nolēmām taisīt tādu pasākumu,” stāsta A.Grāvers. Doma par kopīgu Aigaru vārdadienas svinēšanu radusies jau pirms pieciem gadiem, taču tad tam neatlicis laika. Atkarībā no cilvēku atsaucības tiks arī lemts par turpmāko Aigaru svinēšanas tradīcijas turpināšanu.
Mūzika ir galvenais dzīvē
Jumpravieši atkal nolēmuši apvienoties, jo mūzika esot kā slimība. “Mēs esam neglābjami inficējušies ar šo vīrusu. Man mūzika nozīmē visu, es neko citu neesmu darījis. Esmu skaņu režisors, kas arī ir saistīts ar mūziku,” atklāj A.Grāvers. “Par mūziku ir lieliski izteicies kāds autors, ka pierādījums Dieva esamībai jau ir tas vien, ka eksistē mūzika. Es domāju ļoti līdzīgi, un tas ir brīnums, ka pasaulē eksistē mūzika,” uzsver A.Grauba.
Pārtraukuma laikā A.Grāvers bijis vienīgais, kas nodarbojies ar mūziku. “Grupas darbības pārtraukumā man bija dažādi projekti, piemēram, “Ramadance”, pārējie mani kolēģi veidoja savu biznesu. Ainārs Ašmanis veidoja veikalus, Aigars Grauba darbojās kino jomā, Aigars Krēsla – “Multiklubā”.Visu ko darīja, tikai ne saistītu ar mūziku. Ar mūziku nevar nopelnīt naudu. Es vadījos pēc citiem likumiem. Austrumniekiem ir teiciens, ka “matemātika un mūzika ir divas augstākās muzikālās izglītības formas”. Tam ir lielāka nozīme un vērtība,” stāsta A.Grāvers. Šī apziņa arī esot devusi spēku, enerģiju un ļāvusi noturēties. Viss pārējais esot laicīgs, bet uzkomponēto mūziku neviens nevar atņemt, tā ir paliekoša vērtība.
“Mūzika skanēs, cilvēki dzirdēs un atcerēsies. Grūtos brīžos cilvēki dzied. Esmu runājis ar tiem, kas ir Irākā, un viņi atzīst, ka grūtos brīžos dzied arī mūsu gabalus un tas esot kā dopings. Mūzika daudz nozīmē,” saka A.Grāvers. Uzstājoties grupas dalībnieki gūstot atdošanas emocijas, bet tas esot atkarīgs no pašas publikas. “Atrašanās uz skatuves ir īpašs emocionāls stāvoklis. Svarīgs ir kontakts ar publiku. Domāju, ka pasaulē nav līdzīgu sajūtu un man šo sajūtu nekas nevar aizstāt,” vērtē A.Grauba.
Pirms kāpšanas uz skatuves grupa nekādus rituālus neizpilda, jo esot jau pietiekami ilgi kopā un pietiekami pazīstami. “Tas vien, ka mēs esam kopā, jau ir sava veida rituāls un īpašs stāvoklis,” stāsta A.Grauba. Interesanti, ka arī lieli mākslinieki sanāk kopā, lai mēģinātu. Koncertturnejas pasākumam gatavojušies mēnesi.
Katram jāatrod sava mūzika
“Jumpravas” vēsturi viņi līdz šim brīdim iedala trīs posmos. Viens ir līdz 1991.gadam, kad aktīvi snieguši koncertus. Tad nācis 1991. – 1995.gads, kad kopā nespēlējuši. Pēc 1996.gada grupa atkal apvienojās. Par spilgtākajiem grupas notikumiem paši atzīst reizes, kad mainījies grupas sastāvs, reizēm šis spilgtums bijis ar negatīvu iezīmi. Spilgts notikums, protams, ir šī 20 gadu jubilejas tūre, rokoperas “Izredzētais” komponēšana. “Arī tas, ka atsākām spēlēt apmēram pēc septiņu gadu pārtraukuma,” stāsta A.Grāvers.
A.Grāvers komponētās dziesmas uztver kā bērnus. “Man nav vienas mīļākās. Katra dziesma ir ar savu raksturu, rakstīta konkrētam noskaņojumam. Tās ir atšķirīgas, bet vienlīdz vērtīgas. Tas, ko tauta akceptē, jau ir cits jautājums,” stāsta viņš. Grupai ir arī kopīgi nākotnes plāni.
Saviem klausītājiem A.Grāvers novēl māku, spēju šajā ātrajā laikmetā uz brīdi apstāties un ieklausīties un izdzirdēt nianses, kas patiešām ir vērtīgas. “Mācēt pašiem redzēt, pašiem dzirdēt, pašiem sajust. Nepakļauties masu psihozēm,” uzsver A.Grāvers. “Katram cilvēkam ir jāatrod sava mūzika, tai nav obligāti jābūt “Jumpravas” mūzikai, bet gan lai tā iedvesmo, uzrunā, dara prieku. Nav svarīgs stils vai autors, vai grupa, kas izpilda. Ja cilvēks atrod savu mūziku, viņš jau ir pa pusei laimīgs,” uzskata A.Grauba.
