Svētku laikā sociālajos tīklos un elektroniskajos ziņu medijos vētru sacēla mednieces Gunitas Kaņepes no Liepnas portālā “medniekiem.lv” ievietotā fotogrāfija ar nomedīto lūšu mammu. Jaunajai medniecei tiek pārmesta bezjūtība, nomedījot lūšu mammu un atstājot likteņa varā mazos lūsēnus.
Pie fotogrāfijas, kurā medniece pozē kopā ar nomedīto lūsi, viņa pierakstījusi: “Mans pirmais medījums ar pirmo un līdz šim vienīgo šāvienu pa zvēru kolektīvajās medībās Alūksnes pusē (Krievijas pierobežā)! Mastā bija ielenkta lūšu mamma ar mazajiem! Mazie palika nenomedīti, bet lūsene nāca tieši man pretī…” Drīz pēc tam, kad par fotogrāfiju bija ieinteresējušies mediji, tā no portāla “medniekiem.lv” pazuda. Tomēr jezga nav norimusi un komentētāji asi nosoda mednieces rīcību, uzskatot, ka viņa rīkojusies nežēlīgi un neētiski. Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis publiski paudis, ka mednieces rīcība, nošaujot lūseni un atstājot nenomedītus vairākus lūsēnus, vērtējama kā neētisks solis, jo nav ievērots nerakstīts mednieku ētikas likums: kad nāk vairāki dzīvnieki, jāšauj mazākais. Komentētāji pat velta sievietei personīgus apvainojumus. Mednieku saime metas arī aizstāvēt un atbalstīt savu kolēģi, sociālajos tīklos publicējot bildes ar savām medību trofejām.
Plēsēji ir jāmedī
Valsts meža dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš atzīst, ka medības mūsu valstī nekad nav vērtētas viennozīmīgi. “Sabiedrībai ir negatīva nostāja pret medībām. Pozitīva attieksme pret medībām ir tikai tad, kad plēsēji saplēš mājlopus, piemēram, aitas. Tad pēkšņi šie cilvēki attopas, ka vainīgi ir mednieki, kuri, redz, neko nedara un nav nomedījuši šos plēsējus! Protams, ir arī tāda daļa cilvēku, kuri domā, ka piens un gaļa rodas turpat veikalā. Tomēr jāsaprot, ka plēsēji ir jāmedī. Pie tam medīšanas limiti ir zinātniski pamatoti. Valstī veic plēsēju monitoringu jeb padziļinātu izpēti, un lūšu un vilku populācija Latvijā šobrīd ir ļoti stabila,” norāda L.Kļaviņš.
Pārkāpumu nesaskata
Vērtējot konkrēto gadījumu, L.Kļaviņš atzīst, ka medību pārkāpumu šajās medībās nav bijis. “No tiem tūkstošiem, kuri apspriež šo gadījumu, neviens nav noskaidrojis, kas tobrīd notika mežā. Viss balstās tikai uz pieņēmumiem. Lūši no meža laukā nenāk kā aitas barā. Ja viņus dzen ar suņiem, viņi izklīst. Kā tika noskaidrots, G.Kaņepei iznāca viens dzīvnieks, kuru viņa arī nomedīja. Skrejošam lūsim noteikt dzimumu, vai tas ir tēviņš vai mātīte, ir neiespējami. Iznāca dzīvnieks, un viņa izšāva. Viss tika izdarīts pareizi,” norāda L.Kļaviņš.
Lai gan G.Kaņepe savā komentārā bija rakstījusi, ka mazie lūsēni palikuši dzīvi, L.Kļaviņš neņemas apgalvot, ka tie bija tieši nomedītās lūsenes bērni. “Tas ir tikai pieņēmums. Tie, kas lenca, tikai sprieda, ka tie varētu būt šīs lūsenes bērni, bet apgalvot to nevar,” saka L.Kļaviņš, kurš ar jauno mednieci situāciju ir pārrunājis. Viņš neslēpj, ka medniece pēc visa notikušā jūtas slikti. “Kā var justies cilvēks, kuru sabiedrība grib nolinčot? Viņas prieks par pirmo medījumu ir izvērties par melnās krāsās krāsojamu notikumu. Kļūda bija tikai tā, ka viņa prieka eiforijā šo bildi un komentārus publicēja. Ir mednieki ar sirmām galvām, kuri nekad nav nomedījuši lūsi, bet šīs bija viņas pirmās medības,” teic L.Kļaviņš, kurš atzīst, ka ir ļoti nepatīkami lasīt sabiedrības ķengas par cilvēku, nezinot lietas nianses. Ar pašu G.Kaņepi “Alūksnes Ziņām” neizdevās sazināties. ◆
◆ Lūšu medību sezona sākās 1.decembrī un turpināsies līdz 2017.gada 31.martam. Pieļaujamais lūšu nomedīšanas apjoms šajā sezonā ir 150 dzīvnieki. Arī iepriekšējā medību sezonā limits bija 150, bet tika nomedīti 147 lūši.
