Karstais laiks veicina rāpuļu aktivizēšanos. Šādos apstākļos odzes var aizrāpot ļoti tālu no savām migām un ierastajām dzīvesvietām, tāpēc ir sastopamas tur, kur parasti nemēdz uzturēties – tālu no mežiem un purviem.
Karstais laiks veicina rāpuļu aktivizēšanos. Šādos apstākļos odzes var aizrāpot ļoti tālu no savām migām un ierastajām dzīvesvietām, tāpēc ir sastopamas tur, kur parasti nemēdz uzturēties – tālu no mežiem un purviem.
Tas gan nenozīmē, ka indīgās čūskas kļuvušas agresīvākas, tās tikai vairāk nonāk kontaktā ar cilvēkiem, tāpēc palielinās iespēja tos sakost. Pagaidām Alūksnes slimnīcā pēc palīdzības nav vērsies neviens rajona iedzīvotājs, kuram būtu iekodusi odze, toties Cēsu rajonā tādi ir jau astoņi cilvēki. Mediķi brīdina, ka pēc odzes koduma cietušajam var iestāties sirds vājums, elpas trūkums, vemšana. Sakostās ķermeņa vietas stipri pietūkst, turklāt āda kļūst zili violeta. Nevajag griezt brūci un izsūkt indi, jo tā var izraisīt infekciju. Pēc čūskas koduma cietušais jānogādā tuvākajā medicīnas iestādē, kur ārsti lems par turpmāko rīcību.
Lai izvairītos no čūskas dzēliena, vēlams nestaigāt pa mežu, kā arī pa dārzu basām kājām. Odze apdzīvo galvenokārt jauktu mežu ar izcirtumiem, meža pļavām un purviem, bet ir sastopama arī retos priežu silos, pļavās, dārzos un laukos. Karstā un saulainā laikā čūskas mēdz sildīties saulē. Odzei atšķirībā no zalkša un glodenes raksturīga trīsstūrveidīga un nedaudz saplacināta galva. Uz muguras tai ir tumšs līkloču zīmējums, kuram abās pusēs ir ieapaļi plankumi. Tomēr ir odzes, kuras ir pilnīgi melnas vai sarkanīgi brūnas un bez līkloču zīmējuma.
