Biju aizgājusi uz „Sapņu fabriku”, kur tobrīd viesojās „Incognito”. Ansamblis sniedza divarpus stundu garu koncertu, pulcējot uz skatuves talantīgus mūziķus, bet ne par to ir stāsts.
Biju aizgājusi uz “Sapņu fabriku”, kur tobrīd viesojās “Incognito”. Ansamblis sniedza divarpus stundu garu koncertu, pulcējot uz skatuves talantīgus mūziķus, bet ne par to ir stāsts. Jautājums slēpjas vienā teikumā, ko no skatuves emocionāli uzskrūvētajai publikai pameta “Incognito” līderis Žans Pols Moniks: “Atcerieties, pasaulē ir vairāk labu cilvēku nekā ļaunu!” Man šī vienkāršā patiesība joprojām skan ausīs.
Lietas būtība ir tā, ka labie cilvēki uzreiz nav ieraugāmi. Ļaunums un sliktais vienmēr pirmie izlaužas uz āru, pievērš uzmanību, ālējas, skaļi plātās, mānās, zog, pielien vai kārdina. Ļaunumu ir vieglāk pārdot, ļaunums ir dramatisma pilns un acīmredzams. Labs cilvēks savu dzīvi nodzīvo klusi un gudri, ir jauks attiecībās ar cilvēkiem, un tas ir viss. Raudošam bērniņam iedod konfekti, paceļ pazaudētu cimdu, nomierina draugu, palīdz sirmgalvim. Garāmejot, bez kņadas. Labs cilvēks rēķinās ar citiem, nav baudkārs, nelamājas, nedusmojas, nesit dūri krūtīs un necenšas uzlēkt augstāk par savu ēnu. Atsakās no savām interesēm citu dēļ un negaida par to pateicību vai medaļas. Dzīvo pats un ļauj citiem dzīvot. Tas ir tik vienkārši. Labu cilvēku patiesībā ir ļoti daudz. Daudz vairāk nekā ļaunu. Atcerieties to! “Avēnija plus” savām lasītājām novēl mierīgu, jauku atpūtu vasaras mēnešos un, jādomā, pārlapojot mūsu vasaras numuru, katra izbaudīsiet arī kādu skaistu mirkli kopā ar mums.
