Jaunalūksnes pagasta “Garasimu 5” saimnieks Valdis Banka rāda, ka viņa piemājas dārziņā kartupeļu laksti ir jau apmēram 40 – 80 centimetru augstumā. Viņš licis lietā kalendārā dotos padomus, lai agrāk iegūtu kartupeļu ražu.
Jaunalūksnes pagasta “Garasimu 5” saimnieks Valdis Banka rāda, ka viņa piemājas dārziņā kartupeļu laksti ir jau apmēram 40 – 80 centimetru augstumā. Viņš licis lietā kalendārā dotos padomus, lai agrāk iegūtu kartupeļu ražu.
“Gribējās izmēģināt. Tagad domāju, ka eksperiments ir izdevies. Kaut nu tikai nebūtu salnu, kad kartupeļi ziedēs! Vispirms kartupeļus novietoju siltā vietā kastītē. Kad tie sadzina asnus, tad pārstādīju iepriekš sagatavotas koka konstrukcijas ligzdās. Laksti bija izauguši jau lieli, kad pirms divām nedēļām 68 stādus izstādīju dārzā,” stāsta V.Banka.
Viņš labprāt dalās pieredzē, jo metode varētu ieinteresēt arī citus mazdārziņu īpašniekus. Tiesa, lielās platībās katru kartupeļa stādu nevarētu tā lolot un aprūpēt. Tomēr V.Banka iecerējis nākampavasar sagatavot vairāk kartupeļu stādu, jo nav zināms cits veids, lai tik agri izaudzētu jaunos kartupeļus. Pat zem agroplēves iestādītie agrie kartupeļi ir krietni mazāki. “Jāsagatavo vairāk kvadrātiņos sadalītu koka rāmju, kā arī jāatrod tiem piemērota vieta. Ja izaudzēšu vairāk kartupeļu, pietiks ne tikai pašiem, bet arī kaimiņiem. Tiesa, pamatīgu darbu tas prasa. Katram stādam ir jāsagatavo bedrīte, kurā ieliek mēslus, un tikai tad iedēsta kartupeļa lakstu,” atzīst V.Banka. Viņš cer, ka raža būs laba. Protams, gan pašu vajadzībām, gan cūku barībai kartupeļi ir iestādīti ierasti apmēram hektāra platībā.
V.Banka ir strādājis par šoferi un elektriķi. Tagad tehniskās zināšanas noder, ierīkojot mazo mehanizāciju piemājas saimniecībā. Nereti viņš izdomā kaut ko pats, bet citreiz ievieš citur izmēģinātu jauninājumu. Viņš ir konstruējis sulu spiedi, ierīkojis automātiskās dzirdnes cūkām un iegādājies inkubatoru. Piemājas saimniecībā ir pieci dīķi, tāpēc tiek audzētas zosis. Krievijā ražotajā inkubatorā automātiski tiek uzturēta 37,5 grādu temperatūra, lai izšķiltos gan zoslēni, gan tītarēni un cāļi. Tiesa, olas bieži ir jāgroza. “Tīrais negals. Sadēja tik daudz olu, bet zosu māte negrib perēt. Lieku inkubatorā. Kad izšķiļas zoslēni, apmēram pēc nedēļas tos atdodu mātei. Tad viņa pieņem mazos. Arī mazie tītarēni ir perēti inkubatorā, bet pēc tam tiek loloti “ģimenē”,” stāsta V.Banka. Pirmie čiepstēt sāk cāļi, bet zoslēni un tītarēni – apmēram vienā laikā, pēc 28 – 30 dienām. Varēs pārdot gan jaunputnus, gan nobarotas zosis un tītarus.
Lai gan pirms pieciem gadiem saimnieki sprieda, ka izdevīgāk būtu audzēt zosis, nevis cūkas, tagad ir gan vieni, gan otri. Divas sivēnmātes gādā par sivēniem, kuri ir veselīgi, vakcinēti, tāpēc pieprasīti. “Garasimos” ir sava gudrība sivēnu audzēšanā. Sivēni paši sāk ēst pēc piecām dienām, bet pirms tam tiem dod nedaudz ar medu saldinātu kumelīšu tēju ar pienu. Tad sivēni ātrāk iemācās ēst. Pēc nedēļas vai divām tie jau iet pie lielās siles un ēd sauso barību. Sivēnus pārdod sešas nedēļas vecus.
