Jaukā atvasaras dienā Jaunalūksnes pagasta priekšsēdētāja Benita Jušvajeva aicināja pagasta pensionāru apvienības valdi ceļojumā pa Vidzemi.
Jaukā atvasaras dienā Jaunalūksnes pagasta priekšsēdētāja Benita Jušvajeva aicināja pagasta pensionāru apvienības valdi ceļojumā pa Vidzemi.
Pāri Rīgas HES tiltam, atstājot pa kreisi Rīgas ūdenskrātuvi Daugavā, iebraucām Daugmalē.
Daugmale – tagadējā mājvieta bijušajai Bejas skolas skolotājai – direktorei, bijušajai padomju saimniecības “Alūksne” sieviešu kora dalībniecei, aktīvai un aizrautīgai, izdomas bagātai Jaunalūksnes pagasta iedzīvotājai Ilgai Garajai. Atgūti senču īpašumi un savā ziņā arī senču mantojums. Tikšanās Ilgai ģimenes mājā izvērtās sirsnīgā atmiņu un arī nākotnes nodomu zīmē. Ziedošs, kopts dārzs, atjaunots nams, pati Ilga ar mazmeitu Martu uz rokas un radošām aktivitātēm Daugmales pagastā.
Ceļu turpinājām Daugmales gides Līgas pavadībā. Dāliju kolekcionāra Aivara Baroniņa ziedu pasaule, kas lielāka par 1 hektāru ar vairāk nekā 450 dāliju šķirnēm, bija galvenais mūsu ceļa mērķis. Līdzenumā, neapstrādātu lauku vidū ir šī dažādo krāsu, nokrāsu, formu un lielumu ziedu pasaule. Kolekcionāra vārdiem – dālija ir iecienīts zieds – tirdzniecībā ļoti pieprasīts. To arī var saprast, aplūkojot šo ziedu dažādību un krāsainību. Tur varētu staigāt un jūsmot stundām un atrast arvien kaut ko nepamanītu. Neizpaliek šķirņu pieraksti, padomi par dāliju audzēšanu, kopšanu, pavairošanu, uzglabāšanu, katalogu pasūtīšanu un nodomu pavasarī pasūtīt un kaut ko audzēt katram savā dārzā. Negribīgi ceļojuma dalībnieces šķīrās no šī skaistā dāliju lauka un kolekcionāra Aivara Baroniņa.
Tālāk ekskursija kažokādu zvēraudzētavā. Zvērkope Inese Lapsiņa laipni izrādīja sava ģimenes uzņēmuma saimniecību. Apskatījām, kā sadzīvo krātiņos pa divām ievietotas Dānijas ūdeles, polārlapsas, sudrablapsas. Pa divi tāpēc, lai zvēriņi varētu apmierināt savas prasības pēc fiziska kontakta un reizēm arī agresijas izpausmes. Prozaiskākā daļa ir ādu apstrāde. Ādu krāsošana ir neaptverama, tā pārvērš produkciju – krāsu dažādība, it kā mainās ādas faktūra. Noliktava pārpildīta dažnedažādām kažokādām. Enerģiskā saimniece Inese Lapsiņa ir ar 26 gadu stāžu zvērkopībā, bet ar trīs gadu pieredzi ģimenes uzņēmumā, ar kažokādu salonu Rīgā, kuram, kā pati saimniece saka, reklāma nav nepieciešama.
Daugmales pilskalns – bez pilsdrupu fragmentiem vairāki augsti pacēlumi un gravas Daugavas krastā. Daugmale hronikās minēta agrāk kā Rīga ar savām ostām un tirdzniecības aktivitātēm. Apskatījām vietu, kurā piestājuši tirgotāju kuģi, kaut gan nosacīti, jo Rīgas ūdenskrātuve Daugavā krastu līniju ir izmainījusi. Pāri Daugavas ūdens klajumam paraudzījāmies uz baznīcas drupām uz mākslīgās salas Daugavā.
Ceļš pāri Ķeguma elektrostacijas tiltam, cauri Ķeguma pilsētai mūs aizved Lielvārdē. Lielvārdē ir 12. – 13.gadsimta senlatviešu Uldevena pils, tapusi 1997.gadā Rembates parkā pie Daugavas, kur mākslinieks Agris Liepiņš ar nedaudz līdzīgi domājošiem aizsāka pils būvi, kas varētu izskatīties kā Indriķa hronikā minētā Lielvārdes vecākā Uldevena pils. Eksotiska vieta ar lielu vēstures noslogojumu. Pils celta no apaļkokiem vairākos līmeņos ar paceļamo tiltu aizsardzības nolūkiem. Var apskatīt sadzīves būves ar zemiem griestiem un augstiem sliekšņiem, jo laimīte sēd uz sliekšņa, nevar taču samīdīt. Par seno latviešu skaistuma mīlestību runā sudraba rotājumiem kalti zirgu pakavi, kaltās rotas ar zalkša simbolu un citi. Ekspozīciju papildina A.Liepiņa vēsturiskie zīmējumi un nerātno dainu ilustrācijas, kas atveramas tikai cilvēkiem ar nobriedušu psihi. Gide tur ir atradums. Viņas aizraujošā stāstījumā stundas atkal pagāja nemanot.
Lielvārdes bruņinieku pilsdrupas un Lielvārdes parks – kopta un cienīta vieta ar A.Pumpura “Lāčplēša” koka tēliem, kuri izvietoti parkā un rada sendienu noskaņu. Baznīca pēc rekonstrukcijas un pie tās parkā liels akmens bluķis “Lāčplēša gulta”.
Siguldā jaunajā koku un košumkrūmu veikalā nonācām vēlu, varējām tikai apskatīt dārza ekspozīciju, augu salikumu grupās, akmeņu izvietojumu dārzā un, protams, par visu priecāties.
Pēdējais, ko skatījāmies un baudījām, bija SPA komplekss, kurā strādā osteopāte Anda Polna ar Francijā iegūtu sertifikātu. Viņa uzņēmusies rūpi par savu klientu veselības saglabāšanu un nosacīti arī jaunības saglabāšanu. Neredzēta ir SPA ūdens masāžas aparatūra un aukstuma kamera, kurā bija arī trīs drosmīgākās no mūsu ekskursantu grupas. Iespaidīga temperatūra -156 grādi, -161, -167 grādi uz trīs minūtēm ar baltiem sarmas garaiņiem. Mūsu Ilga pēc būšanas “Lāčplēša gultā” šķīstījās – 167 grādos.
Tā Jaunalūksnes brīvkundzes tumsā atgriezās ar milzīgu garīgu apmierinājumu un lielu zināšanu bagāžu, kas dos vielu pārdomām ilgām dienām nākotnē.
Diriģents R.Vanags reiz teica, ka katram latvietim būtu jāzina vismaz 1000 tautas dziesmas, tās sāka izskanēt mājupceļā, kaut skaitītas tās netika, bet bija daudz.
Šo skaisto, bezgala interesanto ekskursiju Jaunalūksnes pensionāru apvienības valdei sakarā ar 1.oktobri – Starptautisko Veco ļaužu dienu – dāvāja pagasta pašvaldība. Paldies pagasta priekšsēdētājai Benitai Jušvajevai par ekskursijas organizēšanu un jauko vadīšanu!
