Jaunalūksnes pagasta Kolberģī pagājušajā nedēļā Latvijas Pensionāru federācijas Vidzemes reģiona pensionāru apvienības konferencē pārrunāja daudzus pensionāriem būtiskus jautājumus, kā arī iepazīstināja viesus ar Jaunalūksnes pagastu.
Jaunalūksnes pagasta Kolberģī pagājušajā nedēļā Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) Vidzemes reģiona pensionāru apvienības konferencē pārrunāja daudzus pensionāriem būtiskus jautājumus, kā arī iepazīstināja viesus ar Jaunalūksnes pagastu.
Konferences organizatori – Jaunalūksnes pagasta pensionāru padome – pie sevis uzņēma ne tikai Vidzemes rajonu pensionārus, bet arī Alūksnes rajona pagastu pensionāru apvienību pārstāvjus. Katrs konferences dalībnieks saņēma informatīvu mapīti par Jaunalūksni, bija rūpīgi gādāts arī par to, lai visi justos ērti un gaidīti.
Niecīgu pensiju ir mazāk
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Jevgeņija Stalidzāne atgādināja, kādas izmaiņas pēdējos gados veiktas Pensiju likumā. Viņa uzsvēra, ka valsts sociālajā budžetā ir atzīstami ieņēmumi, jo valstī ir palielinājusies vidējā alga un samazinājies aplokšņu algu lielums.
“2004.gada februārī, veicot grozījumus Pensiju likumā, pazemināja inflācijas robežu, pie kuras pensijas ir jāpārskata divreiz gadā, un palielināja vidējās darba algas procentu. Tas ir samazinājis to pensionāru skaitu, kuriem bija niecīgas pensijas. Pašlaik vidējā pensija Latvijā ir 95,90 lati, kas ir daudz par mazu. 2005.gadā nolēma, ka ir jānovērtē cilvēka darba stāžs līdz 1996.gadam, jo pirms tam tas bija visneobjektīvāk novērtēts. Tādējādi pensijas palielinājās par 6 līdz 7 latiem,” uzsver J.Stalidzāne.
Ar 2007.gadu pensijas Latvijā pārrēķinās vienreiz gadā, tagad to dara trijos gados reizi. Tāpēc pārrēķināto summu “nenoēdīs” inflācija. “Turpmāk divreiz gadā indeksēs pensijas, kas nepārsniedz 135 latus, bet vienreiz gadā – kas nepārsniedz 225 latus. Ļoti būtiski ir, ka 2005.gadā palielināja Valsts sociālo pabalstu no 35 uz 45 latiem, tādējādi palielinot minimālo pensiju robežas. Tiek strādāts pie tā, lai novērtētu darba stāžu, kas ir lielāks par 40 gadiem. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem pensija nedrīkstēs būt mazāka par 76,50 latiem,” saka J.Stalidzāne.
Iedzīvotājiem trūkst informācijas
Viņa norāda, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā iedzīvotāji vēršas ar dažādiem jautājumiem. Starp biežāk uzdotajiem – lai pensijas, kuras ir pieprasītas priekšlaikus, bet cilvēks vēl strādā, varētu pieprasīt no jauna. Tad aprēķinātā pensija būtu lielāka aptuveni par 27 latiem. Šo grozījumu varētu drīzumā iekļaut likumā.
J.Stalidzāne vērsa uzmanību uz to, ka valstī ir liels informācijas trūkums, tādēļ bieži iedzīvotāji nezina, ka viņiem pašiem ir jādodas uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, lai saņemtu valsts garantēto finansiālo palīdzību. Tam piekrita arī klātesošie pensionāri. “Piemēram, par darba stāžu, kuru ieskaita pensijas stāžā. Ja cilvēks ir strādājis, bet darba devējs par viņu nav nomaksājis sociālo nodokli, tad cilvēkam ir iespēja ieskaitīt noteiktu summu sociālajā budžetā. Lai to izdarītu, ir jādodas uz aģentūru un jāuzraksta iesniegums. Informācijas trūkums ir arī citās jomās, piemēram, kad šovasar Jūrmalā notika Vislatvijas pensionāru pasākums, kur sabrauca 30 000 pensionāru, nacionālie masu saziņas līdzekļi to neatspoguļoja pat dažu minūšu sižetā. Skumji,” secina J.Stalidzāne.
Vidējā pensija – 105 lati
Par aktualitātēm LPF un veselības aizsardzības komisijā stāstīja LPF priekšsēdētāja Aina Verze. Arī viņa uzsvēra, ka situācija sociālajā jomā valstī uzlabojas. “Valstī palielinās vidējā darba alga – šāgada 1.pusgadā par 30 procentiem. Pensiju indeksāciju veic, ņemot vērā cenu kāpumu un 50 procentus no darba algu palielinājuma procenta. Ja jau pusgadā ir 30 procentu, nākamajā pusgadā tas nemazināsies, tādēļ gaidāms ievērojams pensiju palielinājums. Pašlaik Latvijā ir 587 tūkstoši pensionāru, no kuriem 472,5 tūkstoši ir vecuma pensionāru, un viņu skaits samazinās,” saka A.Verze.
Viņa izklāstīja LPF programmu, kā turpmākajos 4 gados valstī plānota pensiju palielināšana. Beidzot 2006.gadu, vidējai pensijai Latvijā būtu jābūt 105 latiem. Beidzot 2007.gadu – 120 latu, 2008.gadu – 140 latu, bet beidzot 2009.gadu vidējai pensijai jābūt 160 latu.
Grib ieviest atraitņu piemaksas
A.Verze konferences dalībniekus iepazīstināja ar izmaiņām likumos, ko drīzumā iesniegs Saeimā. Starp būtiskākajām izmaiņām ir virs 60 latiem ieturēto pensiju atmaksa, kas skars vairāk nekā 26 tūkstošus Latvijas pensionāru. “Vidēji uz vienu cilvēku šī atmaksa būs vairāk nekā 800 latu. Šai likuma normai ir jāstājas spēkā ar 2007.gadu. Ja ir cilvēks, kuram pensija ir ieturēta, bet pats jau ir aizsaulē, tad laulātajam pārdzīvojušajam, 1. un 2.pakāpes radiniekiem būs tiesības saņemt šo starpību. Lai to saņemtu, katram būs jāraksta personīgs iesniegums un pašiem jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vietējā filiālē,” uzsver A.Verze.
Otra izmaiņa ir par iespēju aprēķināt pensiju no jauna, ja cilvēks ir noformējies priekšlaicīgā pensijā, bet nav to saņēmis un turpinājis strādāt. Viņiem pensija vidēji palielināsies par vairāk nekā 27 latiem mēnesī. “Treškārt, lai saņemtu 6 līdz 7 latu piemaksu arī tie cilvēki, kas aizgājuši pensijā pēc darba kaitīgos apstākļos. Ceturtkārt, pašreiz aprēķinātās pensijas pārrēķināšana, kas vidēji dos 6 latu pielikumu pie pensijas. Pēdējā izmaiņa – garantētās minimālās pensijas 4.grupa. Tas ietekmēs cilvēkus, kuriem darba stāžs ir lielāks par 40 gadiem. Viņu pensija palielināsies līdz 76,50 latiem,” klāsta A.Verze.
Tiekot strādāts arī pie tā, lai ieviestu atraitņu piemaksas pie pensijām. “To darīt spiež pašreizējā nabadzība. Igaunijā un Lietuvā tādas jau ir, bet Latvijā vēl strīdas, vai tās nepieciešamas. LPF vēlas panākt, lai šo piemaksu atraitņiem maksā vienu gadu 30 procentu apmērā no mirušā pensijas. Lai saņemtu šo piemaksu, būtu jābūt oficiālā laulībā un ar deklarētu kopēju dzīvesvietu,” saka A.Verze.
Mudina prasīt atvieglojumus
A.Verze norādīja, ka daudzu pensionāru sāpju bērns ir veselības aprūpe. “Mums ir maksas medicīna, kas pensionāram izmaksā dārgi, tādēļ ir jāgādā par kompensējamo medikamentu palielinājumu Latvijā. LPF vēlas panākt, lai valsts pensionāriem un invalīdiem medikamentus kompensētu 70 procentu apmērā,” saka A.Verze. Arī viņa piekrita, ka sociālajā jomā cilvēkiem trūkst informācijas. Piemēram, Veselības ministrija nesen esot izdevusi jaunu bukletu par medicīnas pakalpojumu atvieglojumiem, bet līdz Latvijas pensionāriem tas nav nonācis, ir pieejams vien ārstniecības iestādēs, kur ne visi pensionāri lasa izliktos bukletus. Toties LPF šos noteikumus vairākās daļās ir publicējusi savā izdevumā “Latvijas Pensionārs”.
LPF valdes locekle Aija Kušķe mudināja pensionārus aktīvāk ģimenes ārstiem prasīt atvieglojumus tiem medikamentiem, kuriem valsts to ir paredzējusi. “Piemēram, internetā ir pieejams šo medikamentu saraksts, ko arī pensionāri var aplūkot, lai būtu zinošāki. Ja ir kādi jautājumi, kas saistīti ar medicīnu, var zvanīt pa bezmaksas tālruni 8001234,” saka A.Kušķe.
Viņa Alūksnes rajona pensionāru apvienību pārstāvjiem nodeva jau pieminētos Veselības ministrijas informatīvos bukletus. Tiekot strādāts arī pie tā, lai visi Latvijas pensionāri šo bukletu varētu saņemt pa pastu.
Pēc tam klātesošie varēja uzzināt, kā dzīvo un atpūšas vecākā paaudze Igaunijā, gūt informāciju par diviem Jaunalūksnes pagasta interešu klubiem – par klubu “Ciemos pie Benitas” (vadītāja Benita Jušvajeva) un klubu “Pīlādzis” (vadītāja Ārija Bērziņa). Savukārt konferences noslēgumā viesi iepazina Jaunalūksnes pagasta Lāzberģa pils parku, klausījās pašvaldību iestādes “ALJA” direktora Igora Zvejnieka stāstījumu par Alūksnes ezeru un tikās ar Lāzberģa pils parka saimnieku Vilni Puriņu.
***
Svarīgākie
konferences jautājumi
1) Vai ar 1.oktobri indeksēs arī tās pensijas, kas nepārsniedz 225 latus?
Jā, indeksēs ar šā gada 1.oktobri.
2) Ar kuru gadu sāks maksāt piemaksu par darba stāžu virs
40 gadiem?
Šī norma vēl nav pieņemta. Ja to izdarīs vēl 8.Saeima, tas varētu būt ar 2007.gada janvāri.
3) Vai ieskaitīs darba stāžā mācību laiku vidējā speciālā mācību iestādē pēc pamatskolas beigšanas?
Šobrīd nav paredzēts mainīt vecumu, no kura sāk skaitīt darba stāžu pensijai. Šajā gadījumā darba stāžā vajadzētu ieskaitīt mācību laiku arī vidusskolu beidzējiem.
4) LPF vienošanās dokumentā ar valdību ir paredzēta dotācija
1 procenta apmērā no ienākuma nodokļa sabiedriskā labuma organizācijām. Diemžēl ne visas biedrības var noformēt dokumentus, lai iegūtu šo statusu. Kādi ir ieteikumi?
Šo normu vēl izskata, tādēļ pašlaik vienīgā izeja ir vietējās pašvaldības atbalsts.
5) Rīgas pensionāri pašlaik ir vienlīdzīgi ar lauku pensionāriem, bet savulaik lauku cilvēks sūri strādāja visas dienas nedēļā, kamēr rīdzinieki nedēļas nogalēs atpūtās. Tagad pensija visiem vienāda – vai tas ir godīgi? Neviens par to pat nerunā.
Tā diemžēl ir, un tas jārisina, piemēram, visiem Latvijas pensionāriem nosakot transporta kompensācijas.
6) Pagastā dzīvo cilvēks, kuram savulaik koncentrācijas nometnē tika ievietota visa ģimene, kas atvesta no Baltkrievijas. Šai sievietei, kurai drīz būs 80 gadu, nepiešķir politiski represētās statusu, lai gan pēc nometnes viņa visu mūžu ir dzīvojusi un strādājusi Latvijā, tikai tādēļ, ka viņa kā bērns ir atvesta no Baltkrievijas. Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tādēļ šis jautājums Saeimā būtu jāskata.
