Pirms mēneša Valsts prezidente pirmsvēlēšanu gaisotnē aicināja reģionālo avīžu pārstāvjus uz Rīgas pili.
Pirms mēneša Valsts prezidente pirmsvēlēšanu gaisotnē aicināja reģionālo avīžu pārstāvjus uz Rīgas pili. Prezidente uzrunāja mūs, lai mēs savukārt nodotu tālāk lasītājiem pamudinājumu doties uz vēlēšanu iecirkņiem pildīt savu pilsoņa pienākumu. Ja ne, tad, kā teica prezidente, var atmosties otrā rītā pēc vēlēšanām ar tādu Saeimu, kas izveidos tādu valdību, kura nepavisam nepatiks, bet labot vairs neko nevarēs. Tomēr man jāsaka, ka prezidente var būt bez bažām, jo ar vienkāršo cilvēku pilsonisko apziņu viss ir kārtībā. Man jāteic, ka cilvēki patiesi ir politiski auguši.
Cik esam aptaujājuši cilvēkus, cik iznācis sarunāties ikdienā uz ielas, redakcijā vai saviesīgā pasākumā, nav nācies dzirdēt, ka kāds domā neiet balsot. Ir, protams, tādi, kas strikti pasaka, ka nebalsos, bet tad cilvēkam ir savs viedoklis, kādēļ to nedarīs, tā teikt, viņš protestē pret notiekošo valstī. Labi atceros iepriekšējās Saeimas vēlēšanas, kad tādas tautas intereses par politisko dzīvi noteikti nebija. Tagad patiesībā vienaldzīgo nav, ir varbūt nogurušie, kam apnikušas varasvīru netīrās spēlītes, skandāli, nomācošās reklāmas, cita citu apmelojošās partiju kampaņas un tamlīdzīgi. Bet kopumā cilvēkiem ir interese par to, kas notiek valstī un galvenais – kas notiks tālāk. Iespējams, pati valsts vai, precīzāk, tajā notiekošais ir piespiedu kārtā radījis šo interesi par politiku. Tomēr tas ir interesanti: jo mazāka politiķiem kļūst pilsoniskā apziņa, jo lielāka tā ir vēlētājiem. Tieši tādēļ vēlēšanu iecirkņi sestdien tukši nebūs.
Ja uz jautājumu, vai iet balsot vai ne, cilvēkiem lielākoties atbilde ir skaidra, tad otrs svarīgais jautājums – par ko balsot – noteikti rada grūtības. Jāatzīst, ka arī pati vēl par savu izvēli neesmu pārliecināta. Vēl vairākas reizes pārlikšu visus “par” un “pret”. Godīgi sakot, nekad tik daudz laika un domu neesmu veltījusi, izvēloties, par ko balsot. Šoreiz izvēle ir smaga, pieņemu, ka tā ir daudziem, jo, protams, to ir ietekmējuši pēdējā pusgada notikumi ar politiķu darbiem vai precīzāk – nedarbiem. Protams, te jāpiekrīt prezidentes teiktajam, ka nevar būt tā, ka absolūti viss ir slikts. Un te nu ir mūsu uzdevums gluži kā pasakā – atsijāt graudus no pelavām. Lai mums visiem tas izdodas!
