Pēdējo gadu laikā Latvijā palielinās saslimšanu skaits ar seksuāli transmisīvajām slimībām (STS) – infekciju slimībām, kuras galvenokārt iegūst dzimumkontaktu laikā ar inficētu partneri.
Pēdējo gadu laikā Latvijā palielinās saslimšanu skaits ar seksuāli transmisīvajām slimībām (STS) – infekciju slimībām, kuras galvenokārt iegūst dzimumkontaktu laikā ar inficētu partneri.
Ginekoloģe Jolanta Mazūre norāda, ka STS iekaisums parasti skar dzimumceļu un urīnceļu gļotādu. Ar STS var ātri inficēties, ja dzimumakta laikā nelieto prezervatīvu un bieži maina partnerus.
“Sifiliss – hroniska slimība, kurai pirmās pazīmes vērojamas pēc viena mēneša, kad uz dzimumorgāniem izveidojas čūlas – parasti tieši kontakta vietā. Šīs čūlas neniez un nesāp. Nedēļu pēc čūlu parādīšanās palielinās cirkšņa limfmezgli. Pēc diviem mēnešiem parādās arī izsitumi uz ķermeņa. Ja šīs pazīmes nepamana, sifiliss var kļūt par hronisku slimību. Ja to neārstē, rodas iekšējo orgānu apasiņošanas traucējumi, var attīstīties plānprātība – no sifilisa var arī nomirt. Sifiliss ir Latvijā izplatīts it īpaši starp pusaudžiem. Visefektīvākā izsargāšanās ir prezervatīva lietošana,” uzsver J.Mazūre.
Baktērijām patīk mitri dvieļi
Gonoreju var iegūt gan dzimumceļā, gan sadzīvē, lietojot mitrus dvieļus, kuros atrodas gonorejas baktērijas. J.Mazūre atzīst, ka ar mitriem dvieļiem visbiežāk mammas inficē savas meitas. “Pēc 1 līdz 3 nedēļām parādās urinēšanas problēmas – ir sāpīga urinēšana, ir vajadzība to darīt biežāk, novērojami izdalījumi no maksts, sāpes vēdera lejasdaļā, izmaiņas mēnešreižu ciklā. Savukārt vīrieši inficēšanos ar gonoreju izjūt ļoti akūti – jau pirmās nedēļas laikā ir sūdzības par urinēšanu, jo nevar to izdarīt. Ja sieviete slimo grūtniecības laikā ar gonoreju, bērnam var būt problēmas ar acīm. Bet hlamīdiju infekcijas gadījumā rodas locītavu problēmas, ar šo STS nevar inficēties sadzīvē,” saka J.Mazūre.
Visbīstamākā ir herpe
Trihomonas baktērijas ir STS, kas visbiežāk izpaužas 1 līdz 3 nedēļas pēc saslimšanas. Ir vērojami pastiprināti izdalījumi no dzimumorgāniem ar nepatīkamu, zivīm līdzīgu smaku. Var būt sāpīga urinēšana un dzimumorgānu nieze. Arī trihomonas baktērijas var atrasties mitros dvieļos, bet galvenokārt ar šo STS inficējas dzimumceļā. Vīriešiem šī STS parasti noris bez sūdzībām, bet – jo ilgāk vīrietim ir trihomonas, viņš kļūst par to nēsātāju.
“Ir divu veidu herpes vīruss – dzimumorgānu un lūpu herpes vīruss. Sākotnēji dzimumorgānos parādās nelieli izsitumi kā čūliņas, tad veidojas pūslīši un atkal čūlas, kas stipri sāp un niez. Dzimumorgānu herpes gadījumā sūdzības ir tādas pašas kā lūpu herpes gadījumā. Herpes var būt gan dzimumorgānu ārpusē, gan ap anālo atveri. Ar lūpu herpes vīrusu ir inficēta lielākā daļa pasaules iedzīvotāju, bet ne visiem tas izpaužas. Ar herpes vīrusu var inficēties arī, inficētam cilvēkam šķaudot vai uzklepojot veselajam. Visinfekciozākais cilvēks ir tad, kad herpei ir pūslīšu stadija, jo, pūslīšiem pārplīstot, pastiprināti izdalās vīruss. Inficēšanās ar lūpu herpes vīrusu ir atkarīga no tā, cik cilvēkam ir stipra imūnsistēma, no stresa, no saaukstēšanās. Bet dzimumorgānu herpes vīrusu var iegūt tikai seksuālo kontaktu ceļā,” stāsta J.Mazūre.
Tetovējoties var inficēties
Viņa norāda, ka arī cilvēka papilomas vīrusam ir divi tipi, viens no tiem izraisa dzemdes kakla vēzi. Arī ar šo vīrusu var inficēties dzimumceļā. “Bieži ir tā, ka gadu – pusotru gadu pēc inficēšanās papilomas vīruss pats pamet cilvēka organismu, ja imunitāte ir laba. Pretējā gadījumā tā nenotiek un ar gadiem var attīstīties vēzis. Otrais vīrusa tips var izraisīt dzimumorgānu kārpiņas, bet tas nenozīmē, ka ir dzemdes kakla vēzis. Šīs kārpiņas rada lielu diskomforta izjūtu. Vislielākā iespēja inficēties ir seksuāli aktīvām jaunietēm un sievietēm, it īpaši, ja ir daudz partneru,” saka J.Mazūre.
Viņa uzsver, ka pret dzemdes kakla vēzi ir pieejama vakcīna. “Vislielākais vakcinācijas efekts ir pirms dzimumattiecību uzsākšanas – 12 un 13 gadu vecumā. Bet tā ir maksas vakcīna, kas pašlaik nav iekļauta valsts apmaksātajā vakcīnu sarakstā. Savukārt revakcinācija ir jāveic ik pēc pieciem gadiem,” saka ginekoloģe.
Viena no bīstamākajām STS ir HIV, ar ko var inficēties seksuālo kontaktu ceļā. “Arī 8 līdz 10 gadus pēc inficēšanās ar HIV cilvēks var justies labi un nemanīt veselības problēmas, jo šis vīruss ietekmē cilvēka imunitātes sistēmu. Cilvēka imūndeficīta sindroms var izpausties kā dažādas netipiskas saslimšanas, piemēram, sēnīšu slimība plaušās. Kad imunitāte ir pilnībā novājināta, ar HIV inficēts cilvēks var nomirt arī no saaukstēšanās. Latvijas Infektoloģijas centra uzskaitē ir 2442 AIDS slimnieki vecumā no 15 līdz 45 gadiem, no tiem 30 procenti ir sievietes. Visbiežāk inficēties ar HIV vīrusu var, lietojot narkotikas, arī tetovējoties,” klāsta J.Mazūre.
Ieliktnīši var būt alerģiski
Ginekoloģe norāda, ka ir vēl divas infekcijas – bakteriālā vaginoze un sēnīšu infekcija – kas nav STS, bet, ar kurām saslimstot, bieži tiek meklēta ginekologa palīdzība.
“Šīs abas baktērijas dzīvo maksts gļotādā, bet, kad tās savairojas, ir vērojami nopietni simptomi. Sēnīšu infekcijas gadījumā sievietei pirmā sūdzība ir par niezi, pēc tam parādās biezpienveida izdalījumi no maksts. Sēnīšu infekciju var izraisīt stress, saaukstēšanās, grūtniecība, hormonālās kontracepcijas lietošana, intīmo dezodorantu lietošana, personīgās higiēnas neievērošana. Bet – ja sieviete pārlieku bieži mazgā dzimumorgānus ar ziepēm, arī tas var veicināt sēnīšu infekcijas attīstīšanos. Lietojot biksīšu ieliktnīšus, it īpaši aromatizētos, tajos esošās aromātiskās vielas nereti var izraisīt alerģisku reakciju, kas arī var veicināt sēnīšu infekcijas attīstīšanos,” stāsta J.Mazūre.
“Bakteriālās vaginozes gadījumā ir sūdzības par pelēcīgiem izdalījumiem no maksts, kuriem ir zivju smaka, vērojama arī nieze. Visbiežāk bakteriālo vaginozi izraisa hormonālie traucējumi, to veicina arī stress un saaukstēšanās. Ja sievietei ir bakteriālā vaginoze, tad jāārstē ir arī viņas partneri, kurš šajā gadījumā ir šīs infekcijas baktēriju nēsātājs,” uzsver J.Mazūre.
