Latvijā pirmo reizi ir konstatēta ziemas kviešu slimība – pundurmelnplauka (ierosinātājs ‘Tilletia controversa’).
Latvijā pirmo reizi ir konstatēta ziemas kviešu slimība – pundurmelnplauka (ierosinātājs “Tilletia controversa”).
Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) veic pārbaudes, lai noskaidrotu šīs slimības izplatību, ņemot aizdomīgu ziemas kviešu paraugus uz šo slimību. Šobrīd VAAD Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā izanalizēti 97 paraugi, pundurmelnplauka konstatēta 49 gadījumos. Šie rezultāti liecina, ka slimība jau ir samērā plaši izplatīta, jo tā konstatēta Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Aizkraukles, Kuldīgas, Saldus, Tukuma un Talsu rajonā. Slimības ierosinātāja sporas saglabājas augsnē, tāpēc visdrīzāk šī slimība ievesta Latvijā jau agrāk ar sēklas graudiem, un šīgada laika apstākļi bija labvēlīgi šīs slimības attīstībai. Pundurmelnplauka konstatēta šādās ziemas kviešu šķirnēs – “Kobra”, “Krista”, “Pamatj Fedina”, “Olivin”, “Ibis” un “Kontrast”.
Slimību ir iespējams ierobežot, kvalitatīvi kodinot sēklu ar atbilstošu kodni. Savukārt, ja slimība netiek ierobežota un tai ļauj izplatīties, augi uz lauka tiek novājināti, atpaliek augumā un nevārpo, tādējādi radot nozīmīgus ražas zudumus.
Kviešu pundurmelnplauka ir sastopama vairākās Eiropas (Itālijā, Vācijā, Austrijā, Zviedrijā, Čehijā, Slovākijā, Krievijā), Ziemeļamerikas, Dienvidamerikas, Āfrikas un Āzijas valstīs. Nosaukums norāda, ka viena no pazīmēm šai slimībai ir ievērojama augu atpalikšana augumā.
Izraisītie simptomi ir ļoti līdzīgi tiem, ko izraisa cietā melnplauka. Augi pastiprināti cero un atpaliek augumā (2 – 4 reizes), salīdzinot ar veseliem augiem. Graudu vietā izveidojas tumši, apaļīgi, virsotnē nosmailināti sporu maisiņi – sorusi, kas pārklāti ar graudu apvalku. Saberžot slimo graudu, tāpat kā cietajai melnplaukai, ir jūtama trimetilamīna smaka. Inficētās vārpās daļa graudu var būt vesela. Sorusos teliosporas ir samērā cieši salipušas. Teliosporas ir ļoti dzīvotspējīgas, un ar tām slimība izplatās.
Teliosporas dīgst augsnes virskārtā un inficē sējumus kultūrauga 2 – 3 lapu stadijā. Optimālā sporu dīgšanas un augu inficēšanās temperatūra ir +1°C – +8°C. Inficēties var arī zem sniega segas, ja augsne nav sasalusi. Iespējami vairāku “Gramineae” dzimtas augu (graudzāļu, ieskaitot vārpatu, rudzu, miežu) inficēšanās gadījumi. Kaut arī slimība var izplatīties ar sēklām, nozīmīgākais inficēšanās avots ir augsne, kur sporas var saglabāt dzīvotspēju 3 – 10 gadus.
Vēlreiz jāuzsver, ka galvenais kviešu cieto melnplauku (“Tilletia caries”, “Tilletia foetida”) izplatības novēršanas paņēmiens ir sēklas kodināšana un kvalitatīva kodināšana pirms sējas. Ļoti vēlams sēklu atputekļot, lai kodne nokļūtu uz graudapvalka.
Kviešu pundurmelnplaukas (“Tilletia controversa”) ierobežošanai, jāizvēlas pret kviešu pundurmelnplauku izturīgas ziemas kviešu šķirnes. Pie atkārtotas ziemas kviešu sējas nav vēlama minimālā augsnes apstrāde. No Latvijā reģistrētajām kodnēm, kviešu pundurmenplauku (“Tilletia cotroversa”) ierobežo “Maksims ekstra 50 s.k”.
Tādējādi, gatavojoties rudens sējai, ļoti nopietna uzmanība ir jāpievērš augu maiņai, sertificēta materiāla iegādei, kodņu izvēlei un kodināšanas kvalitātei, kas ļoti būtiska, iegādājoties sēklu no ārvalstīm.
