“Botas kājās! Prātiņ, nāc mājās! Bikses piesietas ar šalli, Vai tad tāds var iet uz balli? Ak, tu šausmas, šitās mokas, Šis jau tā kā čūska lokās!
“Botas kājās! Prātiņ, nāc mājās!
Bikses piesietas ar šalli,
Vai tad tāds var iet uz balli?
Ak, tu šausmas, šitās mokas,
Šis jau tā kā čūska lokās!
Paceļ kājas, izpleš rokas,
Tās jau nav tās īstās mokas.
Galvenais, uz galvas griežas,
Kamēr smadzenes pa acīm
spiežas.”
(Marija Romanova)
“Iedzēru es jaunievesto “krutku”,
Zeme pazuda un galva šķiet kā
maiss.
Šādi cenšos iet jau otro “sutku” Taču apkārt ir vien smirdīgs gaiss.
Kad es samaisīto “krutku” ciemos
dzeru,
Tad vēl kaut kā nokļūt mājās tomēr
ceru,
Taču, lai cik platu soli es nu speru –
Zem kājām zemes nav, vien tukšas
cerības sev galvā beru.
Kā lai tagad atpkaļ uz kājām tieku?
Gribētos uz sportlaukumu tikt.
Tāpēc te, uz skrejceļa, es platu soli
lieku Ļoti nevēlos par putnubiedēkli
palikt.”
(Visvaldis Ilvass)
“Tā staigā Amerikā.”
(Evita Čakste)
“Ziemeļi, rietumi…
Jāgriež pa kreisi!
Dienvidi, austrumi…
Eh, atkal greizi!
Griezīsim “vējrādi” vēl vienu reizi,
Nav tiesa, ka sanāks tad nepareizi.
Taisnais leņķis, platais leņķis…
Ko te dara šitais zeņķis?
Kājas plati izpletis,
Galvu zemei piespiedis?
Kad nu tuvāk ieskatās,
Daiļa būtne vingrojas.
Vien žēl, ka skatītāji slaisti,
nenāk, neredz, cik tas skaisti…
Ko es “kompī” čatošu,
Labāk braši vingrošu!
Muskulīšus trenēšu,
Figūriņu veidošu.
Uz Īriju tad lidošu,
Tur labu darbu dabūšu,
Naudas kaudzi pelnīšu,
Draugiem “meilus” sūtīšu.
Bet, kad mājās pārbraukšu,
Jaunu “Poršu” nopirkšu,
Lepni tajā braukāšu,
Nevienu blakus neņemšu.”
(Zenta Skalbe)
“Super! Gaisa špagats!”
(Līga Bindemane)
Balvu saņems Evita Čakste no Limbažiem.
Balvu – žurnālu komplektu – nosūtīsim pa pastu.
