“Rietumiem es esot lieka, Nedod viņi man no solītā ne nieka, Tāpēc skatu uz austrumiem es raidu, Raušus, spēkbarību tā kā senāk gaidu.”.
“Rietumiem es esot lieka,
Nedod viņi man no solītā ne nieka,
Tāpēc skatu uz austrumiem es raidu,
Raušus, spēkbarību tā kā senāk
gaidu.”
(Visvaldis Ilvass, pensionārs)
“Godmans vēl ar ziņu vienu:
Dzeriet pienu, dzeriet pienu!
Šlesers arī skrien pēc piena,
Gara šim tā darba diena.
Nesteidzies, man kanna liela.
Baštiks pienu bērniem došot,
Pats papriekšu nogaršošot.
Rubiks stāv un gaisu osta,
Resnā lūpa zobos kosta.
Ak, vai dieniņ, kas par lietu,
Ka tik nebūs sūds par cietu.
Emsis nezin šinī jomā,
Vēl joprojām domā, domā.
Ūdre nesēž vairāk krēslos,
Tādēļ pienu izlej mēslos.
Pliners arī pienu dzer,
Abām rokām krūzi tver.
Ulme stāv jau pat ar stibu:
Pienu gribu, pienu gribu!
Vai cik daudz to tautas kalpu,
Labāk ievelciet nu elpu.
Pārstrādāties nav liela māka
Dažam sāpēt sāk pat “roka”.
Ei, tu, Ješka, nāc ar maisu,
Drīz jau maksāsim par gaisu.
Mans bizness arī zeļ un plaukst,
Tikai naudas nava.
Mazā zelta rāmītī,
Aigar, man ir bilde tava.”
(Marija Romanova)
“Lāse negrib Lāse būt,
Gribot būt šī Daina.
Tas nekas, pat tā var būt,
Drīz jau pases maina.”
(Marija Romanova)
“Būs jādodas uz siltajām zemēm.”
(Aija Kopeika)
“Vēju pavēlniece.”
(Daniels Kivkucāns)
“Lai kādi vēji pūš, visi pūš man pāri.”
(Aina Cacāne)
“Sugas māsas pienu dod,
Es uz jumta grozījos.”
(Aina Cacāne)
“Piena ceļš.”
(Lidija Rundzāne)
“Neatkāpšos. Nosvērusies iešu uz priekšu.”
(Vīriņa)
