Piektdien Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolā notika kultūrvēsturisks pasākums “Latvija laikmetu griežos”, kurā klātesošie varēja papildināt savas zināšanas jūgendstilā un ar to saistītajā laikmetā.
Piektdien Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolā notika kultūrvēsturisks pasākums “Latvija laikmetu griežos”, kurā klātesošie varēja papildināt savas zināšanas jūgendstilā un ar to saistītajā laikmetā.
Šis pasākums bija lielisks piemērs tam, ka mācīties var ne tikai no grāmatām, turklāt daudz efektīvāk zināšanas var apgūt, ja lietderīgais tiek apvienots ar patīkamo. Bija patīkami vērot, ka pasākums tika veidots visai netradicionālā veidā, sasaistot dažādus priekšnesumus ar vienu kopīgu domu. Lai gan vakara gaitā varēja gūt ieskatu visai atšķirīgās jomās parasti atsevišķi vērojamu izklaižu formā, sajūta, ka tā ir viena vesela izrāde, saglabājās no sākuma līdz beigām.
Visa vakara gaitā skatuves malā atradās daži galdiņi, pie kuriem sēdošie demonstrēja tā laika sabiedrības tērpus, uzvedību un palaikam arī atklātas sarunas iedomātā kafejnīcā. Tas radīja ilūziju, ka arī pārējie skatītāji ir daļa no šīs sabiedrības un daļa no jau pagājušā gadsimta. Tradicionālais vadītāja tituls šoreiz izpalika, jo netika attiecināts uz kādu atsevišķu personu, tāpēc pasākuma vadīšana līdzinājās priekšmetam, kas nemanāmi tiek nodots no viena cilvēka rokām nākamajam. Vienu brīdi pasākuma vadību uzņēmās kāds iedomātās kafejnīcas apmeklētājs, savukārt citu brīdi – tēls no skolas muzeja pulciņa spēlētās teātra izrādes par inspektora viesošanos tā laika skolā.
Neuzbāzīgi viss uz skatuves notiekošais tika atspoguļots ar attēlu palīdzību, kuriem atsevišķa uzmanība netika pievērsta, bet kas ļāva skaidrāk apjaust katra runātāja teikto vai papildināja dalībnieku priekšnesumus. Šajos priekšnesumos tika atspoguļota tā laika dejošana, dziedāšana un pat muzicēšana ar šim laika netradicionālo, bet tam laikam tik ierasto ansambļa sastāvu. Pasākuma gaitā tika rādītas nelielas ainiņas ar tā laika izcilo personību piedalīšanos, kuru lomu šoreiz veiksmīgi uzņēmās paši skolēni.
Kā vēlāk izstāstīja Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas kultūras vēstures skolotāja Dina Meistere, šim pasākumam ģenerālmēģinājuma nemaz nebija. “Pasākums tapa fragmentāri, ļaujot pašiem skolēniem un skolotājiem gala iznākumu redzēt tikai reizē ar skatītājiem. Tas saglabāja intrigu līdz pat vakara beigām, jo nebija neviena, kas pasākumu būtu redzējis no sākuma līdz beigām jau iepriekš,” viņa saka.
Šāds risinājums bija iespējams, ņemot vērā, ka pasākumu galvenokārt veidoja trīs dažādi skolotāji – D.Meistere, vizuālās mākslas un deju skolotāja Gunta Liepiņa, kā arī mūzikas skolotāja Sandra Oto. Katra skolotāja varēja izvērsties savās radošajās izpausmēs, saglabājot iecerēto noskaņu. Iespējams, ka tas arī bija iemesls, kāpēc interese par notiekošo bija vērojama visu sejās līdz pat pasākuma beigām.
